2. A. 725. J.H e n n i ņ š n o T. F r ī d b e r g a S a s m a k ā.

Vienam ķēniņam bija dēls, kas visu zināja, kas noticis un notiks. Kad vecais ķēniņš ar ķēniņieni reiz gribēja braukt uz jūŗu, tad tas sacīja savam dēlam: "Tu visu zini, brauc mums līdz!"

Par jūŗu braucot, uzlaidās divi putni uz masta gala, krauklis un balodis. Tēvs sacīja: "Tu visu zini, ko šie putni nozīmē."

"Es nedrīkstu jums teikt citādi jūs mani iesviedīsit jūŗā." Kad tēvs nodievojās nekā nedarīt, viņš teica: "Krauklis ir tēvs, balodis mātie. Tēvs mazgās man acis, un māte noslaucīs."

Par to viņi palika dusmīgi un gribēja dēlu jūŗā iemest. Viņš lūdza, lai novēlot viņam kādu mazu laiviņu. Tie aizbrauca projām, bet viņš palika uz jūŗas. Tad nāca valzivs un ierija viņu ar visu laivu. Viņš dzīvoja tik ilgi iekš valizivs, kamēr tā bija pagalam un jūŗa to izskaloja malā. Kēniņa dēls izgāja ārā un ieraudzīja mazu uguntiņu turpat jūrmalē, tad cepa un ēda. Kad redzēja kādu cilvēku, tad muka mežā. Kādureiz viņš satika kungu ar kučēru braucam un sacīja: "Es zinu, kur jūs braucat. Jūs braucat pie ķēniņa sievu precēt, bet tas jums nav vērts. Cikdaudz tur nav nāvi dabūjuši, un to jūs arī tur dabūsit." Ķēniņš lika viņam nomazgāties un apģērbties un ņēma pašu līdz. Kad viņi aizbrauca, tad ieveda tos mazā kambarī un ķēniņš sacīja: "Jums ir jāuzmin, un kad jūs uzminēsit, tad dabūsit vienu princesi par sievu; bet ja ne, tad kakls nost."

Tam ķēniņam bija trīs vienādi šķimmeļa zirgi, un bija jāuzmin, kuŗš ir jaunākais. Kad viņi gāja stallī, tad skrēja spāre pretim, viņš to noķēra un turēja pie ausim. Tā sacīja : "Laid mani pa atslēgas caurumu iekšā, es tam jaunākajam zirgam kodīšu pakaļas kājā, tad tas spers."

Viņi iegāja un teica: "Šis ir jaunākais!"

Ķēniņš teica: "Jūs nu esat uzminējuši," un iedeva jaunajam ķēniņam vienu princesi par sievu.