2. A. 735. J. V i l s o n s K u ņ i g i š k o s, LP, V, 317 (140).

Atstātā meža malā dzīvoja nabaga kalējs. Viņam bija prāvs bērnu pulks, kas prasīja maizi, bet pelnīt nevarēja tādā neap dzīvotā nomalā daudz: daždien ieradās kaldītāji, daždien nemaz. Reiz kalējam atkal bija jākrista jauns dēliņš un zināms, lai nu cik mazas kristības, taču baltmaize jāparauga. Kalēja dabūja tādu tiesiņu kviešu un izrunāja kaimiņam zirgu, ko sudmalās braukt. Bet kaimiņš - tāds pats nabags - atteica: "Vienā zirgā neaizvedīsi maļamo. Mani zirgi vāji, še jūdzi divus, re, divjūgā viens parauj, otrs parauj - nav bēdu, ka stāsies."

Labi, kalējs aizbrauca ar divjūgu; bet ir tad vēl nevarēja ne pačunčināt: bija jāiet pašam kājām un, kur maz kāds pakalniņš, vēl jāpiepalīdz stumt. Tā nu stūmās, stūmās - te pusceļā piestāsies sirms vīrs, sacīdams: "Ciema brāl, pavizini mani arī?"

"Labprāt, labprāt! tikai neticu, vai zirgi pavilks. Apskaties pats, cik nomitināti."

"Man liekas, tu ar zirgiem nemaz neesi dzīvojis. Ko gribi? Tie jau spēka lopiņi. Kāpsim tikai ratos un valdi grožus, ka neizputina mūs abus."

Kalējs pasmejas un kāps arī ratos sirmajam blakus. Ak tu žēlīgais! līdz pieraus grožus, mazliet paskubinās - zirgi kā sadzelti, iecērt galvas krūtīs un aiziet tik viegli - jādoma: treknākie ērzeļi aizjūgti. Tas nu tas. Nobrauc sudmalās, samaļ nu brauks atpakaļ; bet kalējs sirmo vairs neatlaiž, lūdzas kaulēdamies, lai braucot līdz viņa dēla kristībās. Sirmais neko daudz netiepjas, lai notiek arī. Pārbrauc. Sirmais saka: "Tev laikam alus darāmie trauku taču būs? Darīsim alu! Kāds kaujamais arī taču būs?"

Ne! ne viņam alus trauku, ne arī kaujamo. Tāds jērelis būtu, bet tas pats nosprēgājušām kājām, noklibojies pēdīgi vājš, pavisam panīcis.

"Vai akls! ir gan tev plāna iedzīve! Bet nekas, ej alus traukus patapināt no kaimiņiem, es tamēr parīkošos pa mājām."

Labi, - kalējs aiztek alus traukiem pakaļ un sadabūjis gan.

Bet še tev brīnumi, kas klēts priekšā par to īso brītiņu noticis! No klibā jēra tik daudz gaļas, tik daudz gaļas - jādomā: vēršu bari tur sakauti. Nu vēl izdarīja alu, nu bija kristības kā kungam. Pēc kristībām Sirmais aizgājis; bet no tās dienas kalējam svētība tīri pa visiem logiem spraudās iekšā.