8. A. 735. N o J. A. J a n s o n a k r ā j u m a.

Kādam tēvam bija trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Gudrie dēli gāja pasaulē laimi meklēt un veda muļķīti līdzi, bet muļķīti atteica, ka viņš gaidīšot, kamēr laime pie viņa ienāk pa logu. Iedami gudrie brāļi atrada vecu nosprāgušu suni ar cauru vēderu - sarunāja muļķīti izjokot, aiznest un iemest pa logu šo maitu. Tā arī izdarījuši un nu klausījušies, ko muļķītis teiks. Bet vecajā maitā bija paslēpts zelts un pilna istaba piešķīda zelta naudas. Muļķītis lasīja naudu: un sauca beidzot arī tēvu palīgā - priecīgi stāstīdams, ka laime esot atnākusi pie viņa pa logu. Gudrie brāļi ārpusē smējās vien to dzirdēdami. Bet kad paskatījās tad gan saprata, ka savu laimi bija palaiduši gaŗām. Vai nevarēja paši apskatīties kas tur iekšā! Nu gāja pasaulē citu laimi meklēt, bet neatrada un tukšā atgriezās pie brāļa.