l0. A. 735. H. S k u j i ņ a, A n d r s Z i e m e l i s, n o 73. g. v e c a s M a r i j a s Ā b o l i ņ a s A u m e i s t e ŗ o s.

Saimniekam bīsi viena pati meita. Mājā dzīvāš jaunc dienastpuisis un tas pēc meitas tīkoš, bet meita negribēsi puiša ne acīs redzēt. Sestdienas vakarā puisis aizgāš uz nāburgu māju un palicis tur par nakti. Bet meita domāsi, ka puisis nāks nakti mājā, un nodomāsi šo izmozēt. Šī atnesusi no sētmāļa nosprāgušu suni un ielikusi puiša vietā [gultā].

Puisis tomēr to nakti vis uz māju nenācis, bet palicis nāburgos un šim sapinīs rādījies pulka naudas un puisis pats pie sevis sacīš tā : "Nu, ja man viņa novēlēta, ta lai nāk vie klāt!"

Rītā puisis nācis uz māju un ka gāš pie savas vietas, tā atradis, ka suņa āda ir pilla ar zelta naudu.