14. A. 736. S k o l n i e k s B l u z u m s V ā r k a v ā.

Dzeivuoja treis bruoļi: divi gudri trešais muļķis. Tys muļķis beja ļels natiklis. Vasalom dīnom vys gulēja uz cepļa, bet dorba nadarēja nikaida. Bruoļi beja dzierdējuši par vacnaudu. Gudrī sasalasēja un aicynuoja ar muļķi leidzja, vacnaudas roktu. Bet muļķis asacīja: "Kū tur pīstaiguosi un pīraksi? Ka Dīvs dūs, tad i guļūt byušu boguots, vacnauda poša atīs."

Bruoļi pasasmēja un aizguoja. Īdami jī atrūn nūspruogušu kucīti ar tū sadūmoj muļķi pījūkuot. Muļķis bīži beja runuojis: "Juo Dīvs dūs, tad vacnauda poša man pa lūgu īlēks ustobā!"

Tagad gudrī nūrunuoja īsvīst muļķa ustobā pa lūgu kucīti. Tai i padarīja, īsvīdja pa lūgu ustobā kuceiti. Muļķis gulēja pi lūga, a kucīte īkrita taišņi viņa gultā, ka sazvuordzēja vīn. Muļķis verās: pylna gulta naudas. Bet nu kurīnes tei roduos? Poša īskrēja pa lūgu

Gudrī bruoļi ļūti nūsabreinuoja, kad izzynuoja, ka muļķis palicis boguots. Bet vēļ vairuok breinuojās un žāluoja, kad izzynuoja, ka vacnauda īskrējuse kucītes veidā. Nyu jī saprota, ka kucīte beja apbūrtuo vacnauda. Gon jī stypri žāluoja, bet nikuo naspēja izdarīt. Muļķis palyka boguots un gudrī nabogi.