18. A. 735. S k o l n i e c e M. U p m a l e n o 61 g. v e c a s K. S p r i n c e s N ī c ā. K. L i e l o z o l a k r.

Vienreiz viens vecs vīrelis nogājis uz upes krastu malku mizāt. Malku mizājot, vīrelim nokritis ciris un iekritis upē. Nu vecais vīrelik bēdājies, ar ko nu viņš savu maizīti pelnīšot: Un te uz vienreiz sācis ūdens kustēties, viens vīrs izbāzis galvu no ūdens un rādījis viņam sidraba ciri, prasīdams: "Vai tas ir tavs ciris?"

Vīrelis atbildēja: "Nē, tas nav mans ciris, man nebija tik spožs."

Tad tas vīrs pazudis upes dubenā, un pēc kāda laika parādījies ar zelta ciri rokā, prasījis: "Vai tas ir tavs ciris?"

Vecītis saucis: "Nē, nē, tas arī nav mans cirītis, man bija tumšs."

Vīrs pazuda atkal upes dubenā un pēc kāda laika pacēlās vīrs ar īsto ciri jautādams: "Vai tas ir tavs ciris?"

Vecītis aiz priekiem lēkājis par krantu un sacījis: "Jā, jā, tas ir mans ciris!"

Ūdens vīrs nu teica: "Tā kā tu neesi melojis, tad jem visus trīs cirus."

No tās reizes vecītis palika bagāts un negāja vairs malku mizāt To dzirdēja kāds cits vīrs, aizgājis arī malku mizāt un mizājot tīšām nokritinājis savu ciri. Nu tas arī staigājis pa krantu un raudājis, ka ciris pazudis. Tai brīdī ūdens sakustējās un parādījās vīrs ar sidraba ciri un rādīja: "Vai tas ir tavs ciris!"

Vīrelis aiz prieka lēkājis pa krantu un saucis: "Jā, jā, tas ir mans ciris."

Bet ūdens vīrs par to saskaities un teicis: "Nē, nē, tas nav tavs ciris! Tā ka tu esi melojis, tad tu nedabūsi ne pats savu ciri, ne arī citus cirus."

P i e z ī m e. Tādu pašu pasaku uzrakstījis skolnieks M. Ķaupelis no Nīcas. Pati pasaka ir gan no grāmatām cēlusies. P. Š.