Dzeivuoja divi bruoļi, vīns beja boguots, ūtrais bednys. Bednys bruols dzeivuoja pi boguotuo bruoļa un jam vysu struoduoja. Boguotais bruoļs beja ļūti skūps, un sovam bruoļam namoksuoja ni groša, toļkim [tikai] boruoja jū ar vysslyktuokū ēdīnu. Bednym bruoļam tys beja gryuti puornest, jis kotru dīnu rauduodams lyudza Dīvu, lai jū dreižuok pajam pi sevis.
Vīnu raizi bednys izguoja uorā, nūkryta uz zemi un tyk rauduoja, ka jau vokors pīnuoca. Pīsaceļas, grybēdams īt veras: stuov mozs mozs cilvēciņš. Tys prosa: "Kuopēc raudi?"
Bednys naatbiļdēja un grybēja īt tuoļuak. Mozs cilvēciņš otkon prosa: "Kas ar tevi nūtyka?"
Bednys jam pavaicuoja: "A kas tu esi taids?"
"Es esmu tova nalaime," atbiļdēja mozais cilvēciņš.
Bednys sadusmuojās un grybēja jū syst, bet cilvēciņš teicja: "Oi, nasyt, es tev dūšu mozu kurvīti! Ka tu jai pasceisi: īdūd ēst, tyuleņ jei byus pylna ar vyslobuokim ēdīņim."
Labi - bednys beja mīrā, pajāmja kurvīti un aizguoja muojuos. Tur ka i pascēja tūs vuordus, kurvīte pēc pavēles deva vyslobuokūs ēdīņus. Boguotais bruols, tū radzādams, sadusmuojuos un naktī nūzoga kurvīti nu sova bruoļa. Bednys aizguoja otkon tanī vītā, kur redzēja mozū cilvēciņu, un suoka vēl stypruok rauduot. Pīnuoca nakts un atguoja vēl tys pošs cilvēciņš un vaicuoja: "Kuopēc tu raudi?"
Bednys vysu izstuostēja, kai beja. Cilvēciņš soka: "Naraudi, še tev zaltaina kurvīte, kad tu pasceisi: attaisīs, jei tyuļen tev vysu īdūs, kas vajadzīgs!"
Labi - bednys aizguoja muojuos un tykkuo grybēja saceit: "attaisīs", ka boguotais bruols īguoja ustobā un, redzūt zalta kurvīti, soka bruoļam: "Puormaimīsim, še tev tova kurvīte, a maņ dūd itū zalta kurvīti; a ja tu nagrybi, tūreiz es naktī taipat nu tevis atjemšu."
Bednys bruols nūsabeidās un atdeva bruoļam: sovu zalta kurvīti; a pajāmja tū, kuru bruols jām nūzoga. Bednys bruoļs attaisēja sovu kurvīti un suoka ēst, bet boguotais bruoļs aizguoja sovā ustobā, nūlykās gultā un soka kurvītei: "Tyuleņ attaisīs." Kurvīte attaisējās un nu turenes izskrēja lels malns suns un saplēsja boguotū bruoļi. Tai bednys palyka dzeivuot juo vītā, a malnais suns sorguoja juo sātu.