2. A. 735. V. F i l š s n o A. S a v i c k a D a u g a v p i l ī.

Senejūs laikūs vīna cīmā dzeivuoja div bruoļi jī abadivēji beja precējušīs, bet jaunuokam broļam beja četri bārni, un vacuokam bārnu nabeja. Bruojļi dzeivuoja mīreigi tāva zemī un ēdja sovu maizi vīnu vīt.

Vīnu reizi; bruoļi sapļuovja rudzus, pajāmja padalēja uz divēju pušu, kotram pa daļai. Vacuokais bruols guļ nakti un dūmoj pats sevī: "Labi mes tū salaseitū maizi padalējām, bet bruoļam saimja leluoka, jam vajag vairuok maizis, es ar sīvu asam tik divēji. Īšu un ībēršu bruoļam sovys maizis, kab jis nazynuotu."

Tymā pat laikā jaunuokais bruols ar taipat dūmuoja: "Es asmu jaunuoks un taipat muna sīva jaunuoka, bārni ari jau dreiži pelnēs, bet bmuols vacuoks. Daīs vacums, kas jam paleidzeis? Īšu un ībēršu vacuokam bruoļam sovys maizis, kab jis nazynuotu."

Pazacēļa jaunuokais bruols nu reita agri un ībēŗa nu sovys daļis maizis vacuokam bruoļam. Dīnu bruoļi veras, ka maizja jīm kai beja kotram pa vīnaidai daļai, tai ir. Jī stuov un breinuojas, bet nivīns narunoj nikuo. Ūtrā noktī bruoļi otkon pībēŗa vīns ūtram maizis, otkon veras dīnu: kai beja maizja, tai ir pa vīnaidai daļai. Tai bruoļi ilgi nosuoja itū maizi, koleidz nasazatopa. Tūlaik jī pazyna, ka maizja jīm stuov pa vīnaidai daļai. Nu tuo laika jī suoka dzeivuot cīši labi un vīns ūtru žāluot un nikod nadalēja un naskaitēja, kas vairuok apād, kas mozuok.