5. A. 735. J. R u b e n s Ē r g ļ o s.

Vecos laikos viena kalpa sieva aiz liela darba aizmirsusi mežā bērnu. Bērnu uzgājusi Meža-māte un šūpojusi to sacīdama: "Eijā, eijā, aizmirstais bērns!"

Rītā māte tur atrod nevien savu bērnu, bet arī pulka mantu. Saimniece, redzēdama kalpa sievas laimi, aiznesusi arī savu bērnu uz mežu un atstājusi to tur. Šoreiz Meža-māte šūpodama sacījusi: "Eijā, eijā, tīšām atstātais bērns!" Rītā māte atradusi bērnu beigtu un bez mantas.