11. A. 736. S k o l n i e k s V. J u o ņ i n s L a t g a l ē.

Vīnam nabogam numyra bārns. Jis beja ļūti nabogs, ka pat jam nabeja kū ēst. Prosa jis sovus kaimiņus, lai izrūk dūbi, bet kas tev īs pi naboga?

Aizīt jis pi bazneickunga, lai pagloboj bārnu, bet tys soka, lai īdūd jam rubli, tad paglobuos. Bet kur nu nabogs jems naudu? Dūbi arī nikas naīt rakt nu kaimiņim. Pajem jis pots luopstu un īs raktu dūbi, kaut soka, ka pošam rakt ira grāks. Tikkū suoka rakt, kai izraka vasalu kotlu zalta. Prīcuojas nabogs: byus par kū tagad i paglobuot bārnu un nuokamom dīnom nūpierkt maizes. Atnas jis kotlu uz muojom un pagloboj zam pakruosns. Pajem jis un aiznas vīnu zalta rubļu bazneickungam. Breinuojas bazneickungs, kur nabogs ira naudu jēmis. Nabogs ari vysu pastuostēja bazneickungam, ka tik daudz naudas asūt izracis. Bazneickungs tagad nu pošom muojom pavadēja bārnu. Sareikuoja ari nabogs brašas bēris.

Bazneickungam beja skaudeiba, ka nabogam tagad cik daudz naudas. Vysu laiku jis dūmoj, kai varātu nūjemt jam naudu. Nūkaun jis uozi, nūjam uodu ar vysim rogim, pots apsatērp ar uodu un golvu ar rogim kai valns. Tad jis naktī pīguoja pi tuo naboga muojas jūga, un aizzabļaun ar borgu bolsi: "Atdūd munu naudu!"

Nabogs sasabeist, dabun vysu kotlu un pasnādz bazneickungam caur lūgu. Tys sajem kotlu rūkuos un tagad prīcīgs skrīn uz muojom. Atskrējis muojuos, grib nūlykt kotlu, bet kotls kai pīaudzis pi rūkom un navar rūkas nūjemt. Grib nūvylkt uodu un tei arī pīauguse, navar nūjemt. Syuta jis pakaļ nabogam, lai ratavoj.

Atguoja nabogs, pajēma sovuos rūkuos naudu un bazneickungam nūkrita uoda natykai uoža, bet arī sova poša.