l. A. 737. P. Š m i t s n o P. D a n k a s R a u n ā.
Viena meita jauna gada naktī gribējusi uzzīlēt, kas viņu apprecēšot. Viņa iegājusi vienā tukšā istabā, uzlikusi uz galda divus spieģeļus vienu pret otru, spieģeļu starpā nolikusi divas sveces un sākusi skatīties vienā spieģelī. Beidzot sveču atspīdumu starpā pamanījusi it kā kādu cilvēku nākam. Tas cilvēks nācis arvien tuvāku un izrādījies par zaldātu ar zobenu pie sāniem. Beidzot zaldāts arī patiešām parādījies viņas acu priekšā un viņa tam noņēmusi zobenu sev par piemiņu. Zaldāts drīz vien pazudis un meita nolikusi zobenu savā šķirstā. Vēlāku meitu arī apprecējis viens izdienējis zaldāts un viņi dzīvojuši gluži laimīgi.
Reiz viņas vīrs ieraudzījis šķirstā zobenu un prasījis, kur viņa to dabūjusi. Sieva arī visu izstāstījusi. Vīrs atcerēdamies, cik viņam tanī naktī gŗūti klājies, ļoti saskaities, paņēmis zobenu un nokavis savu sievu.