l. A. 739. D. O z o l i ņ š J a u n - R o z ē. LP. V, 46, 23.

Vīns veirs brouca iz Reigu. Ceļā tis radzeija streiduotīs divus vallus: vīnu līlāku, ūtru mozāku.

"Kū streidatīs?" veirs prasījis.

"Jā, te natuolu divi azari: vīns līlāks, ūtrs mozāks; naprūtam izšķirt, kuŗš kotram tīk - izšķir tu vīnleidzīgi!"

Veirs pasavērās [paskatījās] uz obim azarim un saceija: "Tis līlākais azars nuokas līlam, mozākais mozam vallam!"

Kad mozais valls tū dzirdēja, tis ņiema līlu okmini, īsvīda, nūsirdījīs, kūku storpā, tā kuo kūks touleit suoka vaidēt. Nū tuo laika kūkim čeikstēšana ešūt cālusīs; bet līlais valls par tuodu lobumu brouca veiram uz Reigu leidz un pataisīja viņa linus ļūti smagus. Kod veirs vālāk mantas īpirka, valls tim daudz pīdeva: veirs palika bagāts na tuo laika.