3. A. 739. D. O z o l i ņ š J a u n - R o z ē. LP, V, 46, 24.

Vīns veirs brouc iz krūgu un radz: divi melli suņi iz ceļa plāšas.

"Kū jūs plāšatīs?"

"Mēs pūra [purva] dēļ plāšamīs."

"Kas tur kū plāstīs: līlam suņam līlais mozam mozais pūrs."

Drusku vālāk veiram pīnāca vīns veirs, socīdams: "Tis bej lobi, ka izšķīri tūs pūrus. Es zinu - tev desmit pūdi linu; kod iz Reigu brouci, tev pī mallā Goiļa nūsvērs vasalu birkavu, tis par tū lobumu."

Veirs oizbrouca Reigā un patīsi pī mallā Goiļa tam nūsvāra desmit pūdus par vasalu birkavu. Otpokaļ broucot tis pots veirs otkal pīstājās un oizvada veiru kuozās. Bet ite vusi cilvāki suokuši koutīs; orī valls jaucīs storpā un nūsitis brūtguonu. Brūtguona dvāsali valls ūlā īlaidis un oizbroucis or veiru. Bet veiram beja ceļā leidz sērmūšņa vāza [kūja]. Valls, tū īroudzījs, socījs: "Kod mun or tū raiz po golvu sistu, tod muni nūsistu."

Veirs gribēja nū valla voļā tikt, tuodāļ tis deva ar sērmūšņas vāzu po ļapu un nūsita. Veirs paņiema ūlu ar brūtguona dvāsali, otbrauca kuozās otpokoļ un īloida brūtguonam otkal dvāsali mutē - polika dzeivs. Brūtguons nū prīka moksāja veiram simtu rubļu un polaida muojās. Bet kad nu veirs brouca gor tū vītu, kur tūraiz tī suņi plāsušīs, tod sotics tū ūtru vallu. Tis bej prīcīgs, ko viņa īnaidnīku nūsitis; tuodāļ socīja iz veiru: "Brouc iz pilsātu otpokaļ, es gribu tevi bogātu darīt."

Lobi. Pilsātā tī īguoja vīnā ēdīnu būdī un lobi sosaādās un sosadzērās. Pēc oizvada veiru pī līlas naudas kostes, loi nu ņamūt! - bet valls pats oizbāga. Veirs pībuoza sovus karmaņus [kabatas] pilnus ar noudu. Bet kod tevi! Īnuoca pats noudas kungs, sosāja veiru un lika ar vusu naudu korātavās pakārt. Bet korātavās veirs atskotījās pār plecu un īroudzeija sav leidzās solmu kūli karājūtīs. Un tis breinums! pots atrodīs smukā mežā un na vus korātavās.