2. A. 750. K r e i c b e r ģ i s D z i r c i e m ā. LP, V, 233 (122).

Laimas māte, pa pasauli staigādama, iegriezās vēlā ziemas vakarā vientuļa mājiņās sasildīties. Prom ejot, tā pasauca saimnieci, sacīdama: "Par to, ka mani sasildīji, vēlies trīs labas lietas!" "Ā! kaut tur krāsns augšā desa ceptu!" saimniece tūliņ ātrumā ieteicās.

Un acu mirklī cepa arī, ka čurkstēja vien.

Bet saimnieks pieskrēja klāt: "Ak tu vientiese! kaut desas līkums tev labāk pie deguna pakārtos. Vai nevarēji vēlēties naudu, bagātību?"

Bet acu mirklī tas, ko saimnieks bija teicis, piepildījās, desas līkums tiešām karājās sievai pie deguna un nebija atņemams. Tagad vīrs sabijās un lūdza Laimas māti, lai atņemot līkumu sievai no deguna.

Laimas māte atņēma un aiziedama sacīja tā: "Jūs neesat pirmie, kas vieglprātībā manas dāvanas izšķērduši. Trīs lietas jums devu, trīs saņēmāt - ar Dievu!"