Dievs žēlo un soda.

2. A. 750. J. A. J a n s o n s n o J. R e i n h o l c a L u b. - E z e r ē

Vēlā vakarā viens žīds meklējis naktsmāju. Viņš iegājis vienā mājā, kur vienā galā dzīvojis viens bagātnieks, bet otrā kāds nabags. Papriekšu žīds gājis pie bagātā lūgt naktsmāju. Tas žīdu atraidījis. Tad žīds iegājis pie nabaga, kas tam arī atļāvis pārgulēt savā istabiņā. No rīta, kad žīds taisījies &127;aiziet, tas teicis nabaga sievai: "Kuŗu darbu tu pirmāk darīsi, tas tev vairosies."

Kad žīds aizgājis, tad sieviņa gribējusi uztaisīt gultu. Viņa vispirms ņēmusi spilvenu un nolikusi uz krēsla. Bijušā spilvena vietā uzreizi atradušies divi spilveni. Kad sieviņa paņēmusi tos, tad tai vieta radušies četri, tad astoņi u. t. t. Sieviņa pārdevusi spilvenus un kļuvusi bagāta. Bagātnieka sieva to redzēdama, ļoti nožēlojusi, ka nebija žīdam devusi naktsmājas.

Pēc kāda laika žīds atnācis atkal un gājis pie bagātā naktsmājas lūgt. Bagātnieks nu tuliņ žīdu uzņēmis. No rīta žīds teicis arī bagātajam, ka tas darbs, ko viņš pirmo darīšot, viņam vairosies. Bagātnieks nodomājis skaitīt naudu; bet pa priekšu viņam iegribējies aiziet aiz pakša. Tur nu bagātnieks sēdējis visu dienu.