3. A. 750. E r n s t s B i r z n i e k s n o E r n e s t a L a s m a ņ a D z i r c i e m ā. Jkr. III, 62, 24. LP, VII, II, 29, 2, 4.

Bagāts saimnieks un nabadziņš dzīvoja netālu viens no otra. Pie bagātā saimnieka atnāk vecs vīriņš un lūdz naktsmājas. Bagātais nedod - saka: "Ko es ar tevi iesākšu, ko tev došu? Ej tur pie mana pušnieka, tas tevi uzņems vislabāki!"

Vecais vīriņš aizgāja pie nabaga saimnieka un šis patiesi viņu laipni uzņēma. No rīta prom iedams, vecais vīriņš teica: "Par tavu labo sirdi tev šodien visu dienu tas būs, pie kā tu vispirms pieķersies."

Saimnieks ne to ievēroja, ne par to ko domāja. Atnāca pie viņa skroderis drēbes šūt. Saimnieks paņēma vadmalas baķi, lai dotu skroderim, un sāka to tīt vaļam. Tina, tina, bet nemaz attīt, pietina pilnu istabu, bet baķis kāds bijis, tāds ir. Pievilka ar vadmalu pilnu sētu, bet baķis vēl neplaka. Tā tas gāja līdz pat vakaram. Visa sēta un apkārtējie lauki bija pievilkti ar vadmalu. Nabaga saimnieks nu ir bagāts vīrs.

Otrs saimnieks, to izdzirdējis, atnāk un izprasa visu, kā viņš ticis pie tādas bagātības. Šis izstāsta un pateic arī, ka nabadziņš pēc gada laika atkal solījies pienākt.

"Vadzi, tad atsūti viņu pie manis arī!" otrs saimnieks lūdz. Otrā gadā atnāk atkal vecais vīriņš pie pērn apdāvinātā saimnieka, šis saka, ka viņa kaimiņš to arī reiz gribētu pārguldināt pie sevis.

Vecais vīriņš aiziet pie kaimiņa. Šis tik priecīgs, tik priecīgs - uzņem vecīti, cik labi vien varēdams. No rīta vecais vīriņš, projām iedāms, saka: "Ko tu pirmo šodien iesāksi, tas tev paliks tā uz visu dienu!"

Vecais vīriņš aiziet. Saimnieks to tik bija gaidījis. Viņš izsteidzās vēl ārā nolaist ūdeni un tad tūliņ grib sākt skaitīt naudu. Bet pie tam viņš nemaz netika. Kā sāka laist ūdeni, tā laida visu cauru dienu līdz pat vēlam vakaram.