8. A. 750. T e i c ē j a A. Š ļ u b u r s. L a t v j u k u l t ū r a s k rr.
Senejūs laikūs dzeivuoja divi kaimiņas: boguota un nabadzīga. Naboga kaimiņai beja bārni, bet boguotai nabeja. Vīnu reiz' vokorā uz bēdīgū saiminīcu atīt vecīts un lyudz nakts muoju. Bēdīguo saimnīca vecīti pījem laipni, pabaroj un guļamū vītu nūruoda uz cepļa. Vecīts puorgulēja leidz nuokūšai dīnai un, reitā cēlīs, pasateicja saimnīcai un īzīdams pasacīja: "Kū šūdīņ suoksi darīt, tū darīsi vysu dīnu!"Tai pasacījis, vecīts aizguoja. Saimnīca tam naticēja un pat aizmiersa, kū runuoja vecīts, un vyspyrms suoka mērēt bārnim drēbes. Pīmērēja drēbju pylnu ustobu.
Pēc breitiņa atīt boguotuo saiminīca un, radzādama taidu breinumu, vaicoj: "Kur tu jēmi tik daudz drēbes?"
Naboga saiminīca izstuostīja vysu, kai beja, ka vecīts pasacījis: "Kū suoksi darīt, tū darīsi vysu dīnu!"
Tū izdzierduse boguotuo saimnīca, jai tyka žāl un jei laidjās skrīt pakaļ vecīšam. Panuokuse uz pusceļa jei lyudzja vecīti atpakaļ, pīduovuodama dažaidus gordumus. Vecīts atguoja atpakaļ, saimnīca pabaruoja jū un nūruodīja vītu uz cepļa. Paša saiminīca sajēmuse naudas moku, palyka zam spylvyna, lai reit dreižaok varātu pajemt, kad aizīs vecīts. Reitā vecīts izīdams otkon pasacīja: "Kū suoksi darīt, tū darīsi vysu dīnu!"
Saiminīca nu prīcas pagyva moku, un tikkū suoka skaitīt naudu, te par nalaimi blusa īkūde pīrē. Viņa kai suoka kasīt pīri, tai kasīja vysu dīnu un nikuo nadabuoja.