Dievs žēlo un soda.

9. A. 750. S k o l n i e c e T. B e č a P r e i ļ o s.

Seņuok Dīvs staiguoja ubogūs. Reizi jis īguoja pi vīna naboga saiminīka, pasaprasīja puorgulēt. Saiminiks arī īlaidja, devja vakariņis un pataisīja meikstu vītu puorgulēt.

Reitā devja jam brūkošku. Dīvs aizīdams sacījs saiminīkim: "Nūmozguojīt mutes, nūskaitīt puotorus un suocīt kaidu dorbu! Kaidu dorbu reitā īsuoksit, tuo tiks vysai dīnai."

Labi. Jī nūsamozgoj un nūskaita puotorus. Jīm beja kudā druska gryudu. Nūīt tūs sabārtu orūdā. Kai suoc bērt, tai ber vysu dīnu. Pīber pylnus orūdus un jī palīk boguoti.

Tū izzynoj bogotuo saiminīca. Jei īsaver ubadziņu ejūt un aizsauc pi sevis. Tys puorguļ un soka reitā saiminīkim : "Nūsamazguojīt, nūskaitīt puotorus un suocīt kaidu dorbu. Kaidu pyrmū īsuoksit, tuo pītiks vysai dīnai."

Labi. Saiminīks tik cīši grib daudz naudas turēt, ka nava laika ni mozguotīs, ni puotoru skaitīt. Kai tik ubogs pa durovom uorā, tai jī pi naudas skaitīšonas, lai pītyktu skaitīt vysu dīnu. Te saimnīcai izlac uz rūkas blusa, saiminīkam arī. Jī tuos nūgyun un nūkaun. Blusas izlac vēl, un vēl. Tai vysu dīnu blusas lac uz rūkom un jī tuos kaun. Nauda tai i palīk naskaitīta.