6. A. 750. L. U ļ j a n a L a t g a l ē. L a t v j u k u l t ū r a s k r.

Dzeivuoja bobuļka. Reizi aizguoja pi bobuļkas Dīvs, svāts Pīters un Puovuls. Prasējuos vysi treis uz nakts muoju. Bobuļka sacēja: "Par vysu es īlaistu, tikai man maizes nav - moza moza rīciņa tikai."

Dīvs sacēja: "lztiksim ar tū pašu."

Vokorā jī apēde vysu maizi. Reitā ceļūtīs, bobuļkam beja pylns ceplis maizes un pylns vysur myltu. Tad Dīvs ar Pīteri un Puovuļu pateicēs par nakts muojom un laidēs īt. Guoja, guoja - satyka ceļā vylku. Vylks guoze Dīvu nu kuojom, lai dūd viņam ēst. Dīvs vylku pasyutīja uz bobuļkas gūteņi. Guoja jī tuoļuok un satyka naudas bucu veļūtīs, kura vaicuoja nu Dīva, uz kurīni veļtīs. Dīvs bucu syutēja uz boguotū veiru. Svātais Pīters un Puovuls dūmuoja, ka Dīvs napareiz dora, un sacēja uz Dīvu: "Kam vylku syutēji uz bobuļku, bet naudu uz boguotū veiru?"

Dīvs sacēja: "Bobuļka pasacēja: Dīva beja un Dīvs pajēme, bet boguotais sacēja: līcīt jū valnu klētī!"