Reiz gājuši divi laupītāji pa nakti laupīt. Pie debesim spīdējis spožs mēnesis un laupītāji runājuši, ka vajagot mēnesi nourdīt, jo citādi nevarot būt droši. Labi.
Viens laupītājs nogriež garu kārti, ar ko nourdīt, un uzkāpj augstā eglē, lai varētu kacēt. Otrs laupītājs nogriež resnu koku, ar ko sist mēnesi, kad tas nokritīs zemē. Pirmais laupītājs uzkāpa eglē un gribēja urdīt mēnesi, bet viņam paslīdēja kāja un viņš nokrita zemē. Otrs laupītājs domāja, ka pats mēnesis jau nokritis; un sāka tūliņ sist savu biedru, kamēr to nosita. Sizdams saucis : "Rakar, ko spind, rakar, ko spind!"