2. A. 752. A u d z i s I n c i e m ā, Jkr. II, 32, 3. LP, VII, I, 797, 19.

Bijis ļoti nikns un negants saimnieks. Pie šā saimnieka saderējis rāms un godīgs puisis. Saimnieks puisi visādi spīdzinājis, tam uzlikdams darbus, ko viens nekā nevar padarīt. Kalps cieties un strādājis, ko un cik varējis, un panesis visus saimnieka nepelnītus bārienus. Rudenī saimnieks cēlis kalpu pusnaktī augšā, lai ejot kult, bet palīga neviena nedevis, tikai pieteicis, lai gādājot, ka šodien viss topot tīni izkults, izvētīts un nolikts savā vietā. Kalps aizgājis kult. Sācis dzīt seru piedarbā, bēdādamies, kā varēs viens šodien izkult un iztīrīt tik daudz labības. Te rijā ienācis mazs, sirms vecītis; tas prasījis kalpam, ko šis bēdājoties. Kalps izstāstījis savas raizes. Bet vecītis mierinājis, sacīdams: "Es nācu tev palīgā."

Drīz, drīz izdzinuši visu seru piedarbā. Nu vecītis pielaidis metienam uguni pie viena stūŗa, gājis pats metienam riņķī un sacījis: "Lēnām, Laurīt! lēnām, Laurīt!" Uguns gājusi lēni degdama vispāri klājienam un tūliņ nošķīrušies salmi pa sevi, graudi pa sevi un pelavas pa sevi. Nu vecītis teicis uz kalpu, lai šis tāpat uz priekšu arī darot, ja šo dzenot vienu pašu kult, un aizgājis projām. Saimnieks no rīta ļoti brīnījies, kā kalps varējis tik ātri izkult un izvētīt. Otru reizi dzinis kalpu atkal vienu pašu kult, bet pats aizgāja slepeni uz riju un pa vārtu šķirbu noskatījies, kā kalps strādājis. Kalps izdzinis visu serus piedarbā, pielicis metienam uguni pie viena stūŗa, pats gājis riņķī, sacīdams: "Lēnām, Laurīt! lēnām, Laurīt!"

Tūliņ visi salmi pelavas, graudi, atšķīrušies katrs savā bānī. Saimnieks ļoti izbrīnījies un otru, trešu, ceturtu reizi dzinis kalpu tāpat vienu kult. Pa tam aizvienam saimnieks nolīdis pie vārtu šķirbas un visu smalki jo smalki noskatījies. Bet kalps darījis visas reizes uz mata tāpat, kā pirmo reizi. Saimnieks nodomājis: "Kad tā var izkult, tad jau man puiša vairs nevajaga!"

Nākošā dienā viņš aizdzinis puisi. Kuļamā rītā pats saimnieks aizgājis uz riju kult. Pielicis pie viena stūŗa uguni un gājis riņķī, sacīdams: "Lēnām, Laurīt, lēnām Laurīt!"

Bet acumirklī viss piedarbs stāvējis liesmās. Saimniekam nodegusi nevien rija, bet arī citas ēkas.