4. A. 752. H. S k u j i ņ a, A n d r s Z i e m e l i s, A u m e i s t e ŗ o s.

Vienam saimniekam neveikušies darbi. Viņš kūlis vēl rudzus, kad citi saimnieki bijuši jau vasarāju izkūluši.

Reiz saimnieks kūla rudzu riju. Gaŗām gājis vanderzellis un iegriezies rijā apsildīties. Saimnieks žēlojies vanderzeļļam, ka nekādi darbi neveicoties. Vanderzellis tik pasmējies un teicis, ka šis viens pats izkūlšot riju pusstundas laikā. Saimnieks sācis smieties, bet vanderzellis palicis pie sava. Viņš apņēmies riju izkult un pateicis, lai saimnieks iziet no rijas, viņš gribot viens kult. Saimnieks izgājis no rijas un pa duru šķirbu noskatījies, kas piedarbā notiks.

Vanderzellis piegājis pie cepļa, aizdedzinājis skalu un ielaidis metienam vairākās vietās uguni. Vanderzellis gājis ap degošo metienu un skaitījis: "Maršierāt, maršierāt, maršierāt!"

Ap metienu vijušās sarkanas liesmas. Kad uguns nodzisusi piedarba vidū bijusi vesela kaudze gluži tīru graudu. Saimnieks vanderzelli labi pacienājis un palaidis, lai iet.

Otrā rītā saimnieks provējis tāpat kult, kā varnderzellis. Bet tiklīdz saimnieks metienu aizdedzinājis, tas sācis degt un visa rija nodegusi.