3. A. 754. 471. S k o l n i e c e J. R o z b e r g a 1892. g., B l o m o s. V. M a l d o ņ a k r ā j u m ā.

Reiz dzīvojis viens augstprātīgs ķēniņš, kas bijis ļoti lepns par savu varu. Vienu dienu viņš stāvējis savā pilī pie loga, apskatījis savu zemi un nodomājis pie sevis: "Es esmu tik varens, ka man neviens nekā nevar darīt. "

Tur uz loga uzmetās viens ļoti skaists putniņš, kas ķēniņam ļoti patika. Šis putniņš bija pavisam drošs un ķēniņš domāja, ka to varēs ar rokām saķert. Ķēniņš izgāja no savas pils ārā un sāk pamazām dzenāt to putniņu, kas pēdīgi aizskrēja pie vienas upes un pārlaidās par to pāri. Upe bija diezgan dziļa, kādēļ ķēniņš noģērbās kails, lai varētu pārbrist par upi. Viņpus upes putniņš ielaidās krūmos un pazuda. Ķēniņš nu griezās atpakaļ, gribēja atkal apģērbties, bet drēbju vairs tur nebija. Par laimi tur gadījās kāds nabags, kas viņam iedeva savas drēbes, lai viņš varētu atgriezties uz savu pili.

Nonāca pie savas pils, ķēniņš grib iet iekšā, bet sulaiņi dzen svešo nabagu projām. Viņš stāsta, ka šis esot pats ķēniņš, bet sulaiņi apgalvo, ka ķēniņš jau esot mājā savā pilī. Viņš griezās gan pie augstākiem valstsvīriem, gan arī pie saviem bērniem, bet neviens viņu vairs nepazīst. Nabaga ķēniņam nav vairs citas izejas, kā tik jāiet pasaulē maizes diedelēt.

Reiz nabagi bija izzinājuši, ka ķēniņš taisot lielu balli, kur arī visi nabagi tikšot apdāvināti. Viņam gan ir kauns iet atkal uz pili, no kurienes jau reiz ticis padzīts, bet bada spiests aiziet arī. Tur nu nabagiem ir klāts liels galds un katrs dabū gan ēdienus, gan arī naudas dāvanas. Pārdomājot, ka arī viņš agrāk rīkojis tādus svētkus, nabaga ķēniņš sāk raudāt. Tagadējais ķēniņš, to redzēdams, aicina to, citiem neredzot, pie sevis un prasa: "Vai tu nu vēl leposies, ka tev neviens nevar nekā darīt?"

Nabaga ķēniņš nu raudādams atbild, ka vairs tā nedarīšot. Tad ķēniņš novelk savas drēbes, atdod tās nabagam, bet pats uz reiz pazūd. Nu vecais ķēniņš ir atkal par valdnieku savā pilī, bet tagad viņš ir ļoti labsirdīgs un pazemīgs.

P i e z ī m e. Šī pasaka gan īsti pieder pie 471. numura bet citas pasaules še vairs nav un arī putnam še ir mazāka loma, pielīdzinot 480., 511. un 569a. numuram. Dieva soda dēļ to var arī šeit novietot. P. Š.