4. A. 754. A n d r e j s M a g o n e K u r z e m ē. J. L a u t e n b a c h a k r.

Vienreiz dzīvoja viens kurpnieķelis, kam negāja nemaz ar savu darbu uzpriekšu, un ļaudim arī lāgā nepatika viņa šuvums. Viņš arvien, nabadziņš, domāja, kā varētu tikt pie kāda laba palīga jeb zeļļa, lai ietu labāki uzpriekšu, bet tāds viņam nekur neatgādījās. Tā viņš kādu vakaru bija sagriezis divi pāri kurpju un gulēt iedams teica: "Kad man jel kāds tās pa nakti pašūtu!"

Un re, otrā rītā bija kurpes gatavas. Tās bija ļoti labi pašūtas kurpes, tā ka kurpnieks nevarēja vien par tām diezgan izpriecāties un izbrīnēties. Viņš kurpes tūliņ pārdeva, jo kuŗš nepirks, kad viņas tik jaukas? Vakarā viņš atkal sagrieza divi pāri kurpju, un arī tās atrada no rīta pataisītas.

Arī trešo vakaru viņš sagrieza divi pāri kurpju, un kad tās atkal bija no rīta gatavas, tad viņš nu sagrieza ļoti daudz kurpju, un atrada tās arvien no rīta pašūtas. Tā tas gāja visu cauru gadu, un kurpnieks tika tā jau par bagātu vīru. Bet nu viņš ar savu sievu norunāja, kādu nakti palikt nomodā un noskatīties, kas viņiem par nakti šuj. Un viņi pie mēnesnīcas ieraudzīja, ka divi mazi puisēni viņiem tie šuvēji.

Kurpnieka sieva teica: "Vai, kādi mazi puisēni, un tā mūsu dēļ pūlās! Tīri žēl! Ko mēs viņiem par to dāvināsim?"

Un viņi noskatījās to puisēnu lielumu, lika viņiem katram vienu kārtu drēbju pataisīt un nolika viņas tur, kur tie puisēni pa nakti šuva.

Atkal puisēni ieradās un pašuva sagrieztās kurpes kā arvienu. Tad viņi apģērba tās drēbes un priecājās, ka tās viņiem labi stāvēja. Bet pēc tam viņi atkal nozuda, un no šās reizas nekad vairs neatgriezās atpakaļ palīdzēt kurpniekam kurpes šūt.