6. A. 756. St. Uļanovska, Viļānos, "Zbior wiadomosci do antropologii krajowej," T.XVIII, Varšavā 1895, 344, 35

Bjeja cīši lels razbainīks lelā mežā. Jis - kas vīn guoja -kuova zjamjā. Jis nūkova sovu tāvu i muoti dzjeivuodams. Pjec tuo nūguoja jis iz mježu, dzjeivuoja cjeļa molā i napuorlaidja nivnna cylvāka.

Vajaga vīnam puikam īt muojā pa tū cjeļu. Jis zyna, ka jū nūkaus, jis tai īdams i dzīd: "Lobuok izjukt iz palnim, kai vysu myužu kolpuot valnim."

Jis izdzierd, tys razboiniks, aizīt prīškā tam puikam - aizguojis i vaicoj: "Kū tu dzīduoji īdams?"

Jis atsoka, šys dzīduojis tai, ka lobuok šam iz palnim izjukt, kal vysu myužu valnam kolpuot. Prosa razboinīks iz tū puiku, lai jdm atdūd sovus puotors. Tys puiss atdūd jam, a jis nakaun jū zjamjā i laiž jū īt sjev pa cjeļu.

I brauc baznīckungs, aizīt jis baznīkungam prīkškā, tys razboinīks, i soka: "lzspovjedjai [izklaušini grēkus] tu mani!"

Tys baznīckungs pajam sausu vāzu, īsprauž zjamjā i soka: "Tjev laistjāt itū vāzu, iz cjeļa ņast ar muti jiudini nu olūta, cikom tys kūks zaļš paliks ar lopom. Tūŗeiz es tjevi izspovjedjēšu "

A tam baznīckungam bais bjeja, kab jis jū nanūkautu, tai jis i pascēja jam, tai i nūbraucja pa cjeļu.

Vot jis vys nas iz cjeļu, tys razboinīks, jindini mutjā nu olūtā i laista vys tū kūcjeņu. Jam nūīt jau vysa uoda nu cjeļu, palīk bjednys kauls ar asni i navar vaira paīt. Cik godu puorguoja jau. Nu tuo kūcjeņa izauga lela uobeļnīca, vysa ar vīnim uobjeļim. A tī uobjeļi bjeja dvjāsjaļis tūs ļaužu, kur jis nūkova.

Atsasjēdjējis zam tuo kūcjeņa, raud jis cīši. I brauc otkait [atkal] tys pats baznīckungs tymā mježā. Vjāļ jis tuoļi, a cik lobs smords [smarža] īt! Jis cik ŗeižu tī braucja, a itaida smorda loba nabjeja kai tān [tagan, tagad]! Dabrauc jis da tuos vītys, īt jis pazavārtu i ŗadz, ka cīši šmuka uobjeļnīca ar vīnim uobjeļim, a zam tuos uobejeļnīcys sjād vacs vacs vjec's, raud i ar osorom laista kūku. Jis vaicoj: "Kuo ta tu raudi?"

Vjec's suok stuostjāt, ka braucja baznīckungs i nagribjēja izspovjedjāt šū, īspraudja sausu vāzu i pascēja laistjāt, cikom izaugs zaļš kūks. Jau šys navar paīt i naŗadz šys i može šam cik [tik daudz] osoru pītiks, kai tū kūcjeņu palaistjāt, a baznīckunga naŗadz vjāļ! Baznīckungs soka, šys pats i ess - i jem jū spovjedjāt. Kū jis tik pascjējs, ka jis kova cylvāku, tiuleņ vīns uobels kreit zjamjā. Is vysi uobjeļi apkrita, a div palyka pošā viersyuņā. Vaicoj tys baznīckungs: " Soki vjāļ, kū nabjejs!"

Jis atsoka: a - šys nūkova sovu tāvu ar muoti. Tūlaik nūkrita tī divi uobjeļeiši zjamjā. Baznīckungs atlaidja jam vys's agrāk's grāk's i Dīvs atsyuta engjeli, kab pajemtu juo dvjāsjali, a jis pats, tys vjecjeits, tys razboinīks, par palnim palyka. Uobjeļnīca izgaisa i uobjeļeiši izgaisa. Otkait tamā vītā gulēja sausa vāza, i mježs kai bjeja, tai bjeja mježs.