9. A. 756. T e i c ē j a 50 g. v e c a A. M e l n a c e L ī k s n ā.

Tāvam beja daudz dālu. Vīns dāls atsagadīja un beja ļūti lels laupītuojs. Uz pasauļa ieluoka laupītuoja par jū nabeja. Jis nūkova sovu tāvu, muoti, bruoļus, muosas un aizguojis uz mežu guoja ļaudim uz ceļa prīškā un kova, un laupīja ļauds. Tai jis laupīja ilgu laiku. Apnyka jam laupītuoja dzeive un jis dūmuoja pats sevī: "Es vysu beistūs un manis vysi beistās. Lobuok izsyudzēšu grākus un īšu pi ļaudim!"

Tai jis gaida, kad brauks baznīckungs. Napaguoja ilgs laiks un gadījuos baznīzkungam braukt par mežu pi slymuo. Laupītuojs aizguoja baznīckungam prīškā un apturēja juo zyrgu.

"Kuo tu gribi?" prasīja baznīckungs.

"Es gribu izsyudzēt grākus!" atbildēja laupītuojs.

"Metīs ceļūs!" pasacēja baznīckungs un laupītuojs suoka syudzēt grākus. Bet grāku baznīckungs navarēja pīdūt. Laupītuojs sasadusmuoja un nūkova baznīckungu. Tai braucja ūtrs un trešs baznīckungs un laupītuojs jūs nūkova, jo jī jam napīdevja grāku. Pēc kaida laika braucja par mežu veiskups. Laupītuojs otkon aizguoja prīškā un prasīja grāku pīdūšonas. Veiskups pīdevja grākus un pateicja, ka vysusvātuokuo sakramenta nadūs, tagad, bet īdevja laupītuojam uobeļnīcas sausu vāzdu un pasacīja: "Īstoti itū vāzdu augstā kolnā un ar muti nosoj un laisti yudeni, lai nu šuos vāzdas izaugtu kūks un tymā byutu uobuļi! Tad baznīckungs īdūs tev vysusvātuokū sakramentu!"

Laupītuojs pajēmja vāzdu, aizguoja uz augsta kolna un ībuozja zemē. Tad ar muti nesja yudeni un laistīja. Puorguoja ilgs laiks. Nu vāzdas izauga uobeļnīca ar skaistim uobeļim, bet daupītuojs jau beja palicis vysā vacs. Tymā uobeļnīcā beja tik uobuļu, cik laupītuojs beja pastruoduojis grāku. Gadījuos vēl baznīckungam braukt par mežu un jis īsavēŗa skairstu uobeļnīcu. Tad baznīckungs īguoduoja veiskupa struopi aizlyktu laupītuojam. Baznīckungs pīguoja pi laupītuoja un lyka jam vēļ reiz izsyudzāt grākus. Kai tik grāku laupītuojs pasoka, tai uobuls nu uobelnīcas un nūkreit. Palyka pašā viersunē divi uobuļi. Laupītuojs soka, ka naasūt vairok grāku, bet baznīckungs lik padūmuot. Tad laupītuojs pasacīja, ka tāvu ar muoti nūkovis. Tikkū šū jis pasacīja, obi uobuļi nūkrita zemē un paša uobelnīca nūsaguozja. Baznīckungs īdevja laupītuojam vysusvātuokū sakramentu un laupītuojs laimīgi nūmyra un juo dvēsele aizguoja pi Dīva.