5. A. 761. St. Ulanovska, Vilānos. "Zbior wiadomosci do antropologii krojowej," T. XVIII, Varšavā, 1895, 347, 36

Nu namīru godu bjeja vjecjeits, cīši bjēdjeigs. Jū vys kungs dīn-dīnā pjāra, tū vjecjeiti, kab jis jam naudys nastu. A jis bjēdjeigs, nu kuris jis jims naudu? Jis jimsīs jau īt pa cjeļu, īlīk kuļeitjā maizis, barolotas [bērulainas, pelavainas] - sjeņuok barolota maizja bjeja, malna kai zyrga syudi - jis pajem i īt. Daīt jis da kriumjeņu, atsasāst i sjād. Izskrīņ nu pokoju kungs - a tys jau bjeja cyts kungs - i soka: "Kū tu, cylvāks, sjēdi?"

"A vot mani kungs padzyna, vys mani syta, kad es jam nau du nastu, sacjēja: koč valnam nu čūksta raun, a kab maņ byutu!"

Tūtaik tys kungs - a tys bjeja valns, na kungs - soka tai:

"Ej tu iz manim par kolpu, es tjev naudu dūšu!"

Jis nūīt iz jū par kolpu. Īdūd jis jam zyrgu i vasari [veseri, āmuru] i soka tai : "Tu itam zyrgam vysur sit ar vasari, tik par golvu nasit - i brauc tu iz mježu, vjad sokuorņis!"

Jis i vad tuos sokuorņis, treis godi vad. Jau zam palīku treju godu [triju gadu beigās?] soka tai zyrgs iz jū: "Īsit tu mon treis reizis ar vasari par golvu!"

Jis jem īsit - jam i izskrīņ nu tuo zyrga cylvāks - tik uoda vīn palīk iz zjamjas - sāst iz calma, pīroksta gruomotu i soka tai iz jū: "Vot tjev gruomota! Pagrīz tu kuojas papīdi, palīc itū gruomobu zam papīžu i naruodi tu juos nikam. A ka nūīsi muojā, atdūd kungam sovam. I vjerīs, ka tjev tys kungs maksuos, jis dūs div skŗeiņis tjev: vīnā byus ūgļu, ūtrā byus naudys. Tu najem naudu, pajem ūglis, par tū, ka pjēčuok nu naudys byus ūglis, a nu ūgļu byus nauda. Tagan īsit tu maņ treis ŗeizys par golvu ar vasari!"

Jis īsit jam i palīk jis otkon par zyrgu. Nūvad jis tū vazumu sokuorņi, izkraun, niu īškys iz sātu, ka jam bjeidzīs treis godi jau i jam vajag aizmoksuot. I atnas jam kungs naudys skŗeiņi, i atnes ūgļu skŗeiņi, soka tai: "Nu, kū to tu jimsi: voi naudu voi ūglis?"

Jis soka: "Jimšu es ūglis - es vacs, nauda griuta, nava man spāka nūņast!"

"Labi, jem ūglis!"

Pajem jis i nas skŗeiņi - panas gobolu i ŗadz , ka palīk par naudu ūglis. Atnas jis iz sātu, bārni cīši rodi [priecīgi], ka jau tāvs atguoja. Jis pībjer kuļeitjā naudys - cik līņ tymā kuļeitjā, cik [tik] i pībjer i nas jis tam kungam, kuŗs jū dzornuoja. Īnas ustobā i soka tai: "Ša, kungs, tjev nauda!"

A kungs soka: šys vys pjērškys, kab jam vysi pa cik [tik daudz] naudys nastu!

Jis jem izvalk nu papjēži tū gruomotu i padūd kungam. A tjei gruomota bjeja nu juo tāva par tū, ka tys zyrgs bjeja juo tāvs, jis pi valna struoduoja par zyrgu par lilim grākim, ka jis cīš iz ļaužu bjeja nažēleigs: dzonuoja, pjēra, mūcjēja. I dāls taipat syta - jis pīrakstēja dālam gruomotu. Vot jis suoka skaitjēt (lasīt) i rauduot. Jis rakstēja tai, ka šam "cīši griuts, djēleņ, a tjev ūtra cik [otartik] byus griutuoks!"

Ka jis puorskaitjēja tū gruomotu, jis tiuleņ pajēmja atdjevja jam naudu atpakaļ, tam cylvākam, puordjevja sovu muižu, izdola naudu bjedņejim, ubogim, pats apkuora kuļeiti i izguoja par ubogu, staiguoja pa pasauļi, cikom jau dazagrīzja da Dīva. Tāvs izpokotovuoja par sovim grākim pi valna, a dāls staiguodams par ubogu.