Bargais kungs par zirgu parvērsts.

Bjeja seņuok saimnīks cīš[i] boguots i cīš skūps, bjez sova gola, nikam nikuo naīdevja i iz sātu bjedjeiga [nabaga] nikod naīlaidja nikuo. Juo nabjeja sātā i atguoja vjecjeits, prosās puorgulāt. Saiminīca īlaida jū, izkuopja jis iz cjepļa i guļ. Atīt saiminīks, vaicoj : "Kas tī guļ?"

Soka saiminīca: "Atguoja taids vjecjeits, prosēja puorgulāt, es jū i īlaižu!"

"A vai til nazyni, ka es nikuo nalaižu gulāt? Maņ navajaga! Ej uorā, vjecs! Es tjev nanūsalikšu gulāt."

A vjecs atsoka: "Man cīš griuts vacums, es navaru nūkuopt!"

"Kas ta maņ par bāda, ka tjev griuts vacums? Kuop nūst nu tuo cjepļa!" `

"Nu, to tu mani nūcjel nu cjepļa i izņas iz mugorys!"

Daguoja saiminīks pi cjepļa i soka: "Kuop, es tjevi izņesšu!"

Vjecjeits kuopja iz mugorys kikierzjās [kukunē] i aizklīdzja:

"Ne!" kai iz zyrga. Tys saiminīks palyka par zyrgu i vjecjeits nūjuoja ar jū, Nūjuoja jis taišņi da juo dāla. A tys dāls cīš bjedjeigys bjeja, tāvs daļis jam nikaidys naīdjevja i žāluoja jū baruot, pajēmja, izdzyna jū nu sātys. Nu, i atjuoja vjecjeits iz tuo dāla i prasās puorgulāt. A tys soka, jau dāls: "Vjecjeit, es tjev vītu dūšu, toļko nava zyrga kur pastatjēt i nava kū jam īdūt āst."

A vjecs soka: "Munam zyrgam navajag nikuo, jis i tai pastuovjēs!"

Pīsjēja jū pi sjētjeņis, jis i stuovēja tī vysu nakti! Iz reita soka vjecjeits iz tuo cylvāka: "Es tjev atdūšu tū zyrgu iz treju godu, tu struodoj ar jū, kū tjev vīn vajaga, i ar, i ecjej, a toļko ni āst, ni dzjart jam nadūd! Kab tu dūtu, to jis tjev izgaistu. Vjerīs, kab tu jam nikuo nadūtu! Par treis godi es atīšu i pajemšu atpakaļ!"

Nu, i nūguoja tys vjecjeits pa cjeļu. A jis djēļ tam pascēja nadūt jam ni āst, ni dzjart, kab jis napalyktu otkon par cylvāku. Tys dāls i struoduoja ar tū zyrgu, ar sovu tāvu. Par treis godi atīt jau vjecs pakaļ i soka tai: "Juosim mjes tagad iz kuozom!"

A tuos bjeja kuozys juo sīvai tuo tāva. Nūguoja obadivi i juoj taišņi ustobā ar tū zyrgu, i vysim bjeja lyls breinums ka ar zyrgu ījuoja. A ka ījuoja ustobā, jis palyka otkon par cylvāku, tys zyrgs, i sīva pazyna jū i klīdz: "Muns vjeirs, kur [kuŗš] bjeja izgaiss sātā atguojis!"

A jis suok klīgt iz sīvys: kam jei cytu vjeiru jam? Jei soka: "Ka tu napazaruodjēji par gara laika, to maņ jau bjeja saiminīka juomeklej!" Nabjejis kam dzjeivis voduot.

Tūlaik soka vjecs iz saiminīku: "Itys bjeja tjev pokota [poļu pokuta, nožēlošana] par grākim, kam tu bjedjeigu naīŗedzjēji i mani dzini uorā. Es tjev[i] i nūsvīžu iz treju godu nu sātys - par tū, ka es naasmu ubogs, es asmu Dīvs!"