"V. ļaužu. no Sila kroga uz māju!" Sims atbild.

"Tas ir labi, es arī uz to pusi braucu; gribu Ķemerī vērsi pirkt. Sēdies iekšā, būs īsāks ceļš!".

Sims iesēdās un laiž, ka put vien. Braucot kungs dod Simam cigāru. Sims lūdz uguni.

"Še būs uguns!" kungs saka, ar pirkstu sev pār zobiem raudams un aizdedzina Simam cigāru. Sims pīpē. Kungs, uz zirgiem rādīdams, prasa: "Vai pazīsti šos putnus?"

"Kā nu ne, cienīgs lielkungs? Tie jau zirgi."

"Zirgi gan, bet veries, kādi zirgi!"

To sacījis, kungs sita ar pātagu zirgiem pa galvām. Zirgi atgrieza galvas un Sims ar bailēm redz. ka tiem nav vis zirgu, bet cilvēku galvas.

"Nu, vai nu pazīsti viņus?" kungs prasa smiedamies. "Redzi, tie ir jūsu agrākie kungi, kas jūs tik daudz mocīja. Nu viņiem par sodu jāpaliek zirgu kārtā. Bet, draudziņ, nu būs laiks šķirties. Ej vien uz māju, man te jāpietur."

Sims pateicās kungam par pavedumu un soļo priecīgi uz māju, kunga cigāru pīpēdams. Mājā pārgājis, viņš stāsta citiem ļaudim, ko redzējis. Neviens negrib ticēt. "Ko jūs man neticat? Še vēl cigārs, ko kungs man dāvāja!"

Bet nu ar bailēm ierauga, ka nav vis cigārs, bet apgrauzts miroņa kauliņš. Otrā rītā kazaks atnes ziņu, ka pagājušā naktī cienīgs tēvs pakāries. Nu tikai Sims noprot, kāds vēršu kupčis kungs bijis: pats nelabais tas bija.