Vienam lielkungam bijusi lielmāte briesmīgi skopa un sīksta un dzīvojusi ar savu lielkungu briesmīgi nesaderīgi.

Reiz nonākuši šinī muižā vanderzelles, pret kuriem lielmāte ļoti skarba bijusi un ne pat paēst nedevusi. Šinī muižā bijis ar viens kurpnieks, kas nabadzībā dzīvojis ar savu sieviņu, bet kas bijusi devīgāka nekā lielmāte, un no savas nabadzības paēdinājusi svešniekus. Studenti sarunājušies savā starpā lielkundzi ar kurpnieka sievu pārmīt, kurpnieci iedot lielam kungam un lielkundzi kurpniekam. Tā tad ar kādā naktī taisījušies pie darba, no kā ne vienam ne otram vīram nav ne par mata galam bijis zināms.

Kurpniecene rītā cēlusies augšā un atradusies lielkunga ērbēģī. Istabas meita gājusi prasīt, kādās drēbēs lielmāte ģērbsies, un dabūjusi par atbildi: "Tajās pašās, kas vakar bijušas."

Istabas meita, kas arī nebijusi viņas pazinusi, atnesusi kreklu lielmātei un brīnojusies, kur lielmāte tādu melnu un salāpītu kreklu ņēmusi, iemetusi kreklu tūliņ krāsnī un sadedzinājusi; prasījusi tad atkal no jauna, kurā kambarī lielmāte kapiju dzeršot. Lielmāte atbildējusi: "Pie lielkunga!"

Istabas meita tūliņ steigusies lielkungam stāstīt, ka lielmāte pie viņa gribot kapiju dzert, jo no pašām kāzām sākoties, viņa nebija ar lielkungu nekad pie viena galda kapiju kopā dzēruši. Par tādu jauku vēsti lielskungs meitu daudzkārtīgi apdāvinājis.

Turpretim kurpnieks cēlis savu sievu augšā, lai ceļoties drātes vērpt. Šī gultā gulēdama atbildējusi: "Trā, trāt!" Kurpnieks uzsaucis otru reiz, bet viņa sākusi smiet un saukt: "Trā, trāt"

Te nu kurpnieks sadusmojies, paķēris siksnu un labi krietni izpēris.

Kad nu lielskungs ar savu sievu kapiju nodzēruši, bija iznākuši laukā pastaigāties, skrējusi kurpniece, lielkungu ieraudzīdama, viņam pretī un saukusi: "Ak, mans mīļais lielskungs!"

Bet iepakaļ bijis arī kurpnieks ar savu siksnu klāt un pēris un pēris, ko mācējis, un teicis, ka nu laikam traka esot palikusi. Lielskungs ar savu lielmāti gājuši pie baznīckunga un lielskungs licis, lai par jaunu viņus salaulājot. Baznīcas kungs to ar izdarījis. Pēdīgi gan paši vīri atzinušies, ka sievas pārmītas; bet lielskungs bijis ar savu pilnā mierā, lai gan kurpnieks pretim kaparojis, tad tomēr nevarējis neko izdarīt. Kā mīts, tā izmīts!

P i e z ī m e. Šī, kā arī sekošā, pasaka ļoti atgādina 9. sējuma 4. pasakas otru variantu (22.l.p.). P. Š.