Bija bagāts, bagāts tirgotājs. Reiz ķēniņam kaŗa laikā aptrūkst naudas. Ķēniņš aizsūta vēstnešus pie bagātā tirgotāja ar tādu ziņu: "Ja nepalīdzēsi man ar naudu. tad dzīvs nepaliksi!"

Tirgotājs pārdomā: "Kamēr savu naudu izšķēržu, labāk sasiešu visu bagātību maisā un bēgšu ar sievu un bērniem citur dzīvot.

Labi. Bēg, bēg - te otrā dienā iegribas ēst. Neko darīt - pamet sievu ar bērniem upmalā un pats ieiet mežā pamedīt. Bet kamēr tur medī, iznāk melns vīrs, sagrābj sievu un prom. Bet tas vēl nebija viss: tirgotājs vakarā pārronas, sāk sievas dēļ bēdāties, te - nav labi apgriezies - melns suns no meža ārā, pakampj abus puisēnus un atkal prom. Gan gaiņā, gan skrien pakaļ - nekā. Ko nu darīt tādā nedienā? Domā, domā - ies uz laimi mežam cauri. Un otrā meža malā, kalnā ierauga mazu mājiņu ar vecīti. Šis vecītis, skaidri muļķis palikdams, nomocās aukstās oglēs dzirksteli iepūst, bet nevar un nevar. Lai raugot viņš! Tirgotājs paņem ogli un pūzdams saka: "Uguntiņa, uguntiņa, esi manim paklausīga!"

Tūliņ dzirkstele iedegas un sprinkt! springt! sprēgā arvienu diktāki, arvienu diktāki, kamēr beidzot turpat apakš kājām nodimd liels rībiens, un re, pēc tā rībiena vesela ķēniņa pils ar lielu, lielu kaŗa spēku izceļas no zemes dziļumiem; bet vecītis pazudis kā ūdenī. Kaŗa spēks uzgavilē tirgotājam: "Nu satikām ķēniņu! nu satikām ķēniņu!"

"Labi! ja esmu jūsu ķēniņš, tad nāciet palīgā sievu un bērnus uzmeklēt!"

Tūliņ kaŗa spēks izklīst kā skudras pa mežu mežiem, pa purvu purviem. Abus dēlus atrada ātri: tie ganīja cūkas svešā malā; bet sievu izmeklējās ilgi, jo ilgi. Beidzot tad atrada gan jūŗas malā, tumšā alā ieslodzītu. Tagad jaunieceltais ķēniņš pārved prieka pilns sievu un dēlus savā pilī, sacīdams: "Kā taču rūgtumi par saldumiem kļūst. Nebūtu uzplijies mans ķēniņš naudai, nebūtu aiznesti jūs trīs projām, ne es todien būtu bēdzis, ne, jūs meklēdams, vīriņa uguni pūtis, ne arī ķēniņa godā ticis. Bet tagad iešu ar kaŗa spēku savam ķēniņam palīgā; cik toreiz ar naudu būtu varējis līdzēt, tas maz, bet tagad jā."

Un nu abi kaŗa spēki satrieca viens divi ienaidnieku. Abi ķēniņi pārnāk roku rokā, katrs savai laimei tencinādams.