Trīs laupītāji.

1. A. 766. P. Š. no sava tēva - tēva, Raunā.

Trīs laupītāji nosituši vienu bagātu kungu un atraduši pie viņa ļoti daudz naudas. Tad viņi iegājuši vienā mežā un norunājuši nopirkt labākus ēdienus un pudeli brandavīna Viens aizgāja uz tuvējo pilsētiņu pēc ēdiena un dzēriena un divi palikuši mežā pie nolaupītās naudas.

Kad nu viens biedrs aizgājis uz pilsētu, tad abi naudas sargi norunājuši to nosist, lai nauda paliktu tikai viņiem abiem. Tā nu viņi abi noslēpās krūmos un kad biedrs nāca no pilsētas, tad tam uzbruka un nogalināja. Biedra atnestos ēdienus un dzērienu patērējā abi divi.

Bet arī ēdienu pircējs bija nodomājis paturēt nolaupīto mantu viens pats. Pilsētā viņš bija nopircis jipti un pielicis to pie brandavīna, lai abi biedri dzerdami nobeigtos. Viss tas arī notika un tā visi trīs laupītāji dabūja galu.