Trīs laupītāji.

3. A. 766. Teicējs D. Skarbinīks Viļānu pag. Rimšu ciemā. Latvju Kultūras kr.

Vacūs laikūs, guoja pa ceļu četri pazeistami zemnīki uz pilsātu vaicuot un meklēt kaida dorba. Jī īt un vīns ar ūtru runoj. Veras: pretim jūs īt valns. Daguoja valns pi zemnīku un vaicoj: "Uz kurīni jyus ejat?"

Zemnīki jam atbildēja: Mēs ejam uz pilsātu kaida dorba maklātu. Gribam nūpelnīt naudas."

Suoka valns runuot zemnīkam: "Es varu jyusim īdūt dorbu, kur jyus varat labi nūpelnēt."

Bet zemnīki napasajēmja struoduot valnam un nūsaspļuovuši nūguoja tuoļuok. Valns palyka stuovādams.

"Nu," - dūmoj valns, "sasataisīšu es par baznīckungu un sataisēšu jūs par sovim vucynim."

Kai dūmuoja valns, tai; padarīja. - Sasataisīja par baznīckungu un aizskrēja zemnīkim preti. Zemnīki īt pa ceļu un runoj. Veras: preti īt baznīckungs. Zemnīki īt pi baznīckunga, pasavasaloj un nūbučoj jam rūku. Baznīckungs suoka vaicuot, uz kurīni jī īt. Zemnīki jam stuosta, ka ejūt pilsātā kaida dorba maklātu, kab nūpelnītu naudas. Baznīckungs jīm soka: "Es zynu, kur ir daudz nūglobuotas naudas, bet baist jyusim pasacīt. Jyus navarēsit mīrīgi jū sadalīt."

Pasajēmja zemnīki sadalīt atrostū naudu mīrīgi. Tūlaik baznīckungs jīm soka: "Ejat aiz baznīcas, tur ir lels kūks, ūzuls, zam tuo ūzula ir nūgluobuota pylna skreiņa naudas. Jyus jū pajemsit."

Tai baznīckungs pasacīdams nūguoja pa sovu ceļu, bet zemnīki nūguoja uz tū vītu maklātu tū naudu, par kuru jīm pastuostīja baznīckungs. Aizīt zemnīki aiz baznīcas - veras: aug lels kūks, ūzuls. Suoka zemnīki rakt un meklēt. Un otroda pylnu skreini vacos naudas - dalderu. Nyu runoj zemnīki: "Kai tagan jū sadalīsim?"

"Klausit!" soka vīns zemnīks; "paprīšku vajag izdzert brandvīna, tūlaik sadalīsim."

Tai padarīja zemniki. Nūīt divi zemnīki pēc brandvīna, bet divi palyka pi skreines ar naudu. Tī, kuri palyka pi naudas, sasarunuoja vīns ar ūtru : "Vajag dabuot lobus mītus, un kai jī atīs ar brandīņi, nūsist jūs, izdzert brandīņi un ,itū naudu sadalīt uz devējim."

Tī zemnīki, kuri nūguoja pēc brandīna, pa ceļam sasarunuoja: "Vajag pajemt brandīņi. pīlīt tur gifts, un kai jī izdzers, tai byus gotovi, bet mēs divējūs sadaleisim itū naudu."

Tai arī padarīja zemnīki, pajēmja brandīņi, pīlēja tur gifts un īt uz tū vītu, kur gaida cyti. Atīt itī ar brandīni, bet tī pajēmja mītus, lyka vīnam un ūtram par golvu un nūsyta. Nu runoj jī tagan: "Mes izdzersim itū brandvīņi un sadalīsim itū naudu!"

lzdzēŗa zemnīki brandīņi un par desmit minūtu beja gotovi. Nūsagiftēja abadivēji.

Tai valns dabuoja sev četrus lelus vucynus un struodnīkus, kuri, struoduos jam elnē un pildīs naudas skreini.