Laimes lēmums par precēšanos.
2. A. 770 P. Š. no P. Zeltiņas Ikšķilē.
Viena meita mudīgi strādājusi laukā. Laime gājusi viņai gaŗām un sacījusi: ,,Dievs palīdz! Strādā, strādā, meitiņ, tev jau tā visu mūžu būs jāpūlās."
Meita prasa: "Kādēļ tā?"
Laime atbild: "Tas slinkais puisis, kas tur guļ zem saules puķēm, tas tev būs jāņem par vīru!"
Meita sākusi lūgties. lai tā nevēlot. Laime atbildējusi: "Tur, meitiņ, nokā nevar darīt. Ja mudīgie vien precēsies, kur tad slinkie paliks? Kas tos uzturēs?"
Tā tad arī esot nolemts, ka precējoties viens arvien esot mudīgs, otrs slinks.