Vecos laikos Dievs nonācis zemē apskatīties, kā še cilvēki dzīvā. Te nu viņš redzējis, ka citi sakrājuši tik daudz mantas, ka nezin kur likt; citi atkal dzīvājuši pus badā kā nabagi. To redzēdams, viņš nospriedis, ka gudriem un uzcītīgiem cilvēkiem nevajaga savā starpā precēties. Ja viens esot gudrs, tad otram vajagot būt negudram; ja viens ir uzcītīgs. tad tam jāprecējas ar slinku. Senāk visi cilvēki tā vien precējušies un tādēļ arī dzīvājuši gluži vienādi. Tagad nu vairs pēc Dieva pavēles neprecējoties un tādēļ cilvēki nu atkal esot bagāti un nabagi.