Dzeivuoja treis bruoļi: div gudri, vīns muļķis. Gudrī bruoļi staiguoja uz baznīcu, bet muļķis naguoja. Muļķis kad skaitēja puotorus, vys cyukas baruodams. Reizi bruoļi pīrunuoja muļķi, lai īt uz baznīcu. Laidēs īt vysi treis bruoļi. Gudrī bruoļi guoja apkuort azaram, bet muļķis puorguoja par azara vydu sausom kuojom. Puorguoja par azaru, tur azara molā gulēja nūspruodzis suņs, pret kuru muļķis nūcēle sovu capuri. Beja juoīt garum kungam, uz tū pusi muļķis nagrīze sovas golvas. Pīguoja pi baznīcas, muļkis redzēja lelu pulku valnu uz baznīcas jumta sēžūt. Muļkis šū vysu redzēja, tamdēļ ka beja taisnīgs. Cytim bazneicuonim ruodējuos uz jumta putni, bet na valni. Pīlasēja muļķis daudz akmiņu un svaidēja par baznīcas jumtu. Kad valni beja nu jumta nūdzonuati, muļkis guoja baznīcā un radzēja uz baznīcas lūga sēžūt valnu, kuram beja vērša uoda uz rūkom, un jis rakstēja vysus, kuri atpakaļ atsavēre. Kad beja pīrakstējis valns pylnu vērša uodu, nabēja kur rakstīt, suoka stīpt tū uodu. Kai valns ruove, tai puorplēse pa pusei. Muļķis, tū radzādams pazasmēja un valns aizrakstīja ari muļki tymā vērša uodā. Kad guoja uz muojom, muļķis ari laidēs īt par azaru, jam jau kuojas drusku mierka, tamdēļ ka beja sagrākojis, drusku baznīcā pazasmējis. Atguoja uz muojom un muļkis stuostēja bruoļim, kas darējuos baznīcā. Bruoļi gon nagribēja ticēt, bet tūmār ticēja, tamdēļ ka redzēja bruoļi muļku puorējūt par azaru sausom kuojom. Nu tuo laika muļkis staiguoja uz baznīcu un redzēja vysaidus breinumus baznīcā.