Stabule, kas dzied.

2. A. 780. A. Lerchis - Puškaitis Džūkstē - Pienavā. LP, I, 78, 47.

Vienai mātei ir trīs meitas un viens dēls. Reiz māte sūta meitas uz mežu ogot un piesaka: "Kura ātrāki kurvīti pielasīs, tai dāvināšu jaunus lindrakus."

Mežā māsas izšķīŗās. Vecākā māsa nevīžo ogas lasīt. Viņai tik tāds mazumiņš, bet otrai māsai jau kurvītis pilns. Kamēr trešā māsa vēl pa mežu ogo, vecākā māsa nokauj otru māsu, iebeŗ ogas savā kurvītī un pārsteidzas pirmā mājā. Māte iedod viņai lindrakus.

Otrā dienā brālītis iet uz mežu kokles koku cirst. Kad kokle gatava, tad tā citādi neskan, kā: "Sit, sit, brālīt, nesit tik daudz: man gaužas asaras, galviņa sāp!"

Visi brīnās par kokli un vecākā māsa lai. Nu brālis dod vecākai māsai koklēt, bet tai kokle skan: "Sit, sit, slepkava, nesit tik daudz: man gaužas asaras, galviņa sāp."

Tagad visi zināja, ka māsa māsu nokāvusi.