Stabule, kas dzied.

5. A. 780. L. Uļjāna no M. Skruļa Latgalē.

Dzeivuoja tāvs, muote, dāls un treis meitas. Muosas guoja uz mežu vysas ūgu lasītu, bet jaunuokuo vysod pīlasēja vairuok kai divas vacuokuos. Vacuokuos muosas uz jaunuokuos par šytū dusmuojās un pajēme sovu muosu nūkova. Viņas kaulus salauzēja un podlyka zam kūka saknem. Atguoja uz muojom, tāvs un muote vaicuoja: "Kur jaunuokuo meita?"

Muosas sacēja: "Mes pavysam viņas nazynom".

Pēc dažim godim bruolis aizguoja uz mežu dēļ kūklem nūgrīzt kūku. Beja nūgrīzis bruolis tū kūku, zam kuŗuo gulēja muosa paglobuota. Kad beja kūkles gotovas, bruolis suocja kūkluot un kūkles skanēja: "Bruolīti mīļū, vīna mani syta, ūtra turēja, padlyka zam saknem."

Tod pajem tāvs :kūkluot, tod skanēja tai: "Tētīti munu mīļū, vīna mani syta, ūtra turēja, padlyka zam saknem."

Tod pajem muote kūkluot, skan tai: "Māmeņi mīļū, vīna mani syta, ūtra turēja, padlyka zam saknem."

Tod deve kūkles meitom, tuos nivīna rūku nalyka pi kūklem. Bet tāvs pīspīde, lai pajem. Tod pajēme vīna meita, un kūkles skanēja: "Muoseņi mīļū, tu mani syti un padlyki zam saknem."

Kai. pajēme kūkluot ūtruo muosa, skanēja tai: "Muosiņa muna mīļuo, tu mani turēji un padlyki zam saknem."

Tad obas izaskaidruoja, ka beja nūnuovējušas sovu muosu. Tāvs obas padzyna nu sātas un obas staigoj blonduodamas vēļ šū boltu dīn.