Vīnam tāvam beja treis meitas. Tāvs juom nūpyna treis kerzītes un palaidja ūguos. Vīna meita tāvam beja gudruoka, cytas divi glupuokas. Meitas vysas treis aizguoja uz mežu ūguos. Glupuokuos meitas gribēja gudruokuo nūkaut. Mežā meitas izzašķeiŗa. Gudruokuo meita jau pīlasija ūgu un sauc muosiņu: "Muosiņas, kur jyus? Es jau ūgu pīlasīju!"

Glupuokuos atbild: "Ej uz myusim, muosiņ, te daudz ūgu!"

Gudruokuo muosa aizguoja pi glupuokom, bet juos jū nūkova. Tad juos sabēra ūgas sovuos kerzēs, nūkautū muosu palyka zam apses un atguoja uz sātu. Muojuos juom vaicuoja: "Kur muosa?"

Bet juos atbildēja: "Mes nazynam, varbyut, jū vylki apēdja!" Tāvs nazyna, kur skrīt, kur meklēt. Vokorā tāvs kurinoj pierti un nu apses kūka iztaisa stabulīti. Suok spēlēt - skaņ juo gudruokuos meitas bolss: "Tēt, vīna tova meita mani turēja, ūtra nūkova!"

Tāvs nūsabreinuoja un īt uz ustobu. Ustobā jis īdūd vīai meitai stabuli, lai jei paspēlej. Meita pajem un spēlej. Stabulē skaņ bolss: "Tu, muosiņ, mani kavi, ūtra turēja!"

Tad tāvs īdevja ūtrai meitai stabuli. Otkon skaņ bolss: "Tu, muosiņ, mani turēji, ūtra kova!"

Meitas nūsorka un nazyna, kū darīt. Tāvs suoka klīgt, ka juos vainīgas. Meitas atsazyna sovā vainē un aizvedja tāvu un paruodēja, kur lyka gudruokū meitu, kuru nūkova. Tāvs uz jūs sasadusmuoja, pīsēja juos pi zyrgu astēm un zyrgi juos iznosuoja pa pasauli.Tai tāvs palyka bez vīnas meitas.