Dzeivuoja reiz veirs, jam nūmyra sīva un atstuoja mozu bārnu. Veirs apsaprecējās ar ūtru sīvu. Pamuotei napatyka, ka mozais puika dzeivuoja tik lobi. Lai varātu bārnu kai nibūt nūnuovēt, pamuote izvedja bārnu uz mežu ūguot. Ūguojūt pamuote nūdyura bārnu ar nazi un sasytuse juo golviņu ar akmeņi, palyka līkeiti zam kryutes [ciņa] pūrā. Pēc kaida laika uz kryutis izauga šmuidra gara nīdreite.

Ganiņš, ganīdams lūpus, atroda šū nīdreiti, nūgrīzja jū un iztaisēja mozu stabuleiti. Kad ganiņš pyute stabuleiti, tad jei skanādama sacēja: "Napyut, bruoleit, tik cīši. Suop muna galviņa, akmiņa systa, suop muna sirsniņa nazīša dūrta."