Stabule, kas dzied.

11. A. 780. J. Bankins "Šis un tas" I, 1872, 50.

Briesmīgi nikna un neganta sieva reizu saskaitusies iesit savam vīram naglu galvā, kamēr tas guļ, un viņš no tā nomirst. Pēc desmit gadiem rok kapu gluži līdzās tam un uziet cilvēka galvaskausu. Negodīgie kaparacēji izsviež to ar zemēm laukā. Uz šām bērēm arī tā sieva lūgta.

Kad nu līķis bija ielaists kapā un bērinieki nostājušies kapamalā, kur arī šī negantā sieva bija, tad uz reizu galvas kauss sāk lēkt sievai virsū. Galvas kausu saņēmuši, no kā zaļa varde izlec, labi apskatījuši uziet tur lielu naglu iesistu.

Negantniece, sevi par vainīgu atzīstot, nobīstas, paliek bāla kā līķis un sāk kliegt: "Es liela grēciniece! Šo naglu es savam vīram dusmās iesitu galvā, un viņš tāpēc nomira; sienat mani un nododat tiesām, ka lai es dabūju savu pienākamu sodu.