Senejūs laikūs Dīvs izdzyna nu dabasym vīnu engeļi, lai jis staigoj pa zjami leidz tam laikam, cikom kas jū pasauks par engeļi. Engeļs plyks guoja pa zjami. Satyka jis iz ceļa baznīckungu. Baznīckungs mjakļēja kolpu i radzādams stypru puisi, sadaŗāja jū par kolpu. Atguoja iz sātu, apvylka dŗābis i syutēja da dorba. Vīnu raizi baznīckungs paprasēja kolpu pakolpuot pi miša. Breinovuos baznīckungs, ka kolps, pi miša kolpuodams, vysu zyna lobuok par jū.

Pēčuok guoja baznīckungs mjakļāt sjav kolpyuni. Sadaŗāja gryusnēju mjaitu i pīscēja kolpam, lai jis sorguotu, ka kolpyuņa, kur nanūsvīstu bārna. Kolps ari sorgova. Vīnu raiz kolpyuņa nasja cyukom jāst, kalps tū radzāja. Kolpyuna klāvā dzemdēja bārnu i nūsvīdja jū cyukom, a poša atsamjatja ceļūs i soka: "Dīveņ, atlaid man grākus i pasļāp munys vainis."

A kolps vysu radz i dzierd. Taišņi tymā laikā lācja sauļa i sauļa tyuleņ iz laika aptymsa. Kolps baznīckungam nascīja nikuo.

Braucja baznīckungs iz cytu baznīcu iz otpustym i pajāmja leidza kolpu. Pa ceļi jī satyka vadūt nabašnīku. Baznīckungs atsamjatja ceļūs, nūjāmja capuri i puorsakrīstēja, bet kolps smjājās. Baznīckungs dūmoj: "Kas ir nūticis ar kolpu?" Bet nikuo jam nasacēja.

Tuoļuok braucūt, jī radzjāja cela molā nūspruogušu zyrgu. Kolps tyuleņ atsamjatja ceļūs, nūjāmja capuri i puorsakristēja. Baznīckungs i par tū nascēja nikuo. Atbraukuši da ūtra baznīckunga, īt jī obi iz baznīcu. Vajadzjāja īt car krūgu. Kolps, īdams car krūgu, atsamjatja ceļūs, nūjāmja capuri, īsyta kryutīs puorsakristēja i guoja tuoļuok. Baznīckungs dūmoj: "Voi nabyus kolps zaudējis pruota?"

Pīguoja jī pī baznīcas vuortu, kolps kjāra kirpiči i svīdja baznīcas vuortūs. Baznīckungs tik nūžāluo, ka leidz šam beja tik lobs kolps, i zaudēja pruotu.

Pī miša kolpova jis taipat lobi, kai ogruok. Pēc miša izguoja nu bazneicas, i baznīckungs suoka ubogim daleit naudu. Pyrmais ubogs, ŗaizi dabovis naudys, aizskrēja vjāļ prīškā. Kai daguoja juo kuorta, baznīckungs gribjāja jam dūt naudu, bet kolps ar vāzu kai djavja tam ubogam par pīri, i ašnis suoka skrīt. Baznīckungs dūmoj : "Tai ir, kolps pazaudējs pruotu, i dreižuok laidjās īt pa ceļu a kolps pakaļ. Iz ceļa jī satyka baznīckungam pazeistamu kungu i suoka baznīckungs ar jū runuot. Kungs soka, ka šis nūpiercs zuobokus i samoksovs pīcpadsmit rubļu. Kolps, stuovādams kunga pakaļī, suoka smītīs: "Nūpierka zuobokus i vjāļ samoksova pīcpadsmit rwbļu."

Baznīckungs ar kolpu atbraucja iz sātu. Radz baznīckungs, ka kolpyuņa bārnu jau izmatusja, pasaucja kolpu i vaicoj, kai jis nanūsorgova. Kolps soka: "Jas redzēju, bet kolpyuņa bārnu atdjavja cyukom, a poša puorlyudzja Dīvu, i Dīvs jai vysu atlaidja. Voi redzēji vīnu reit aptymstam sauli? Tei beja zeimja, ka kolpyuņas grāki atlaisti, par tū jas tjav nikuo nascēju i navajag nikuo saceit tuoļuok."

Baznīckungs vaicoj: "A dēļ kuo tu smējīs, ka satykom nabašnīku?"

Kolps soka: "Voi tī beja nabašnīks? Tī vasalu vazumu vjadja valnu."

"A dēļ kuo tu atsameti ceļūs pret spruogušu zyrgu?"

"Tys zyrgs beja tik lobs saimnīkam, ka jis juo nikod nabeja aizsirdējs. Par tū i jas pret jū pagūdynovu Dīvu."

"Dēļ kuo tu atsameti ceļūs, ka guojam car krūgu?"

"Dēļ tuo, ka krūgā divi zemnīceņi itik ciši runova par Dīvu, ka jas paleidzēju slavynuot Dīvu."

"Dēļ kuo tu svīdi baznīcas vuortūs ar kirpiči?"

"A dēļ tuo, ka iz vuortu sjādēja valns, jas jam kai devu ar kirpiči, jis nūlācja zjamī."

"Dēļ kuo tu syti ar vāzu ubogam par golvu?"

"Dēļ tuo, ka tys ubogs ūtrraiz gribjāja pajimt naudu, a pi juo sātā daudz monta."

"A dēļ kuo tu smējīs, ka jas runovu ar kungu?"

"Dēļ tuo, ka jis nūpierka zuobokus, samoksova pīcpadsmit rubļu, a pats nazyna, ka smierts iz kokla."

Tymā laikā pasoka baznīckungam, ka tys kungs nūmyra. Tod baznīkungs iz kolpa soka: "Varbyut tu asi engeļs, ka vysu zini?" Kolps soka:'"Engeļs i asmu, man tik tuo i vajadzjāja; jas tagad īšu pa ceļi."

Baznīckungs saka: "Ka tu engeļs esi, palīc vjāļ laiceņi pi mani."

Engeļs palyka pī baznīckunga leidz reitam. Reitā nūguoja baznīckungam pakolpuot pi miša. Baznīckungs prasēja: "Ka jau tu engeļs, padzīd man tai, kai engeļi dzīd dabasūs."

Engeļs soka: "Tu naizcīssi, nūmiersi."

Vystiki [tomēr] baznīckungs īprasēja padzīduot. Pyrmū reizi engeļs kai dzīdova, baznīckungs tyuleņ pakrita. Tod suoka praseit, lai padzīd vjāļ. Engeļs suok atsarunuot, ka nadzīduošūt, jis tyuleņ nūmieršūt. Bet baznīckungs napuorstuoja praseit. Engeļs ari dzīduoja ūtrraiz. Baznīckungs pakrita i nūmyra, i raizī ar engeli nūguoja iz dabasim.