Reiz mīļais Dievs nokāpis uz zemi pastaigāties. Tai laikā debesīs kāds skrodelis pielīdis pie Dieva krēsla un tur, debess grīdā caurumu ieraudzījis, gribējis paskatīties, kas uz zemes notiek. Redzēdams nu, ka kāds amata biedrs ir tur nolicis sevim pie malas vienu olekti citam piederīgas drānas, debess skroderis pakampis vienu krēsla kāju un laidis savam draugam apakšā pa pieri. Mīļais Dievs, mājā pārnācis un krēslam tik vairs trīs kājas ieraudzījis, esot izsaucies: "Jāni, Jāni! Kad es tik karsts būtu kā tu, kā gan tad tev pašam būtu gājis?"