Vīnā mīstiņā beja bazneica un tymā bazneicā beja divi baznickungi: dekans un vikars. Uz baznīcas durovu beja izzeimuots valns. Kad vikars guoja uz miša, vysod jis uz valna bildes nūsaspļuovja un ar pierstu īdyuŗa valnam acīs.

Vīnu reizi sazadusmuoja valns uz vikara, ka jis vysod spļaun jam un īdur acīs. Dūmoj valns: kū jam sataisīt, ka jū nu ituos baznicas atdūtu uz struopes. Suoka valns staiguot kotru vokoru uz vikari, puorsataisījis par meitu. Vīnu reizi īraudzēja dekans, ka pi vikara staigoj uz nakts jauna meita. Tū dekans redzēja daudz reižu, ka uz jū staigaj meita. Vīnu reizi dekans soka vikaram: "Uz tevi staigoj jauna meita, tys ir lels grāks!"

Vikars jam atbildēja, ka uz jū nikaida meita nastaigoj. Dekans jū izlomuoja un pasacīja, ka itys byutu pādējū reizi, un jo jis vēļ redzēs, tad atdūs jū tīsā. Puarguoja dīnas treis un otkon vokorā dekans verās, ka jauna meita nūguoja uz vikara kambari. Reitā dekans vikari labi izlomuoja, padevja tīsā un nūtīsuoja vikari uz daudz godu cītumā. Sēd vikars cītumā bez vysaidas vainas un dūmoj pats sevī: "Varbyut, tai Dīvam pīdar."

Vīnu reizi atīt uz vikari cītumā valns un runoj jam tai: "Tu man spļuovi un dyuri acīs, es tevi pasadynuoju cītumā. Jo tu dūsi man vuordu, ka tu vairuok manis naaizkarsi, tūlaik es tevi nu cītuma izjemšu!"

Vikars dūmuoja, dūmuoja un pasacīja vairuok valna naaizkart. Naktī, kur guļ dekans, atīt valns un soka jam sapynā: "Vikars navainīgs, jū vajag izleist nu cītuma."

Dekans pazamūda - verās : nāv nikuo un suok dūmot. Valns otkan jam soka: "Vikars navainīgs, jū vajag izlaist nu cītuma, bet vainīgs asmu es."

"Kas tu esi?" vaicoj dekans.

"Es asmu valns, muna biļde ir izzīmuota aiz baznīcas durovu, bet tai, kai vikars uz manis vysod spļuovja un dyura man acīs, es beju uz juo cīši dusmīgs, puorsataisīju par jaunu meitu un staiguoju leidz tam laikam, koleidz jyus izzynuojāt un atdevjāt jū tīsā."

Tai vains vysu izstuostīja dekanam un pazuda. Reitā dekans izlaidja vikari nu cītuma. Vikars vairuok puorstuoja spļaut uz valna bildes un, kai jam pīdar, lyudzja Dīvu.

P i e k ī m e. Šim variantam ir līdzīga agrākā pasaka "Velna bilde" (4. sējumā, 15, 177-184. l. p.). P. Š.