Valns dastuoja pi vīna cylvāka un soka: "Atmin, cik man godu, tūlaik es īdūšu tev desmit kuļu zalta."

Cylvāks soka: "Pagaid, cīnīgs kungs, mes sasatiksim tī nuokūšu nedēļu pušnaktīs tur izzaminēsim tovus godus."

Tad tys cylvāks nūguoja uz mežu, īkuopja prīdī un suoka kyukuot kai dzaguze: kuku, kuku. Atskrēja valns pī tuos prīdes un soka: "Tu, breinums, nūdzeivuoju 999 godu, nadzierdēju, ka kyukūtu dzaguze taidā soltā zīmas laikā."

Tyuleūt tys cylvāks, izdzierdis, kad valns pasacēja pats sovus godus, nūkuopja zemē, apskrēja lelu riņķi, daskrēja pi valna un soka: "Fu, kai es pīkusu, var byut jau aizzavālynuoju."

Valns soka: "Gon byus laika - izrēkinuosim godus."

Veirs soka: "Cīnīgs kungs, kas man īsašuovja pruotā, ka tev asūt 999 godu."

Kū tad darīt? Juodūd desmit kuļu zalta. Atdevis zaltu, valns nūguoja prūjom.

P i e z ī m e. Šis variants ir līdzīgs agrākai pasakai "Velna vārds" (V. 465 - 7, 10-14).