Dzeivuoja dāds ar buobu. Jīm beja vīna meita. Jei beja ļūti skaista un mīļuoja vīnu jaunu puisi. Apsūlēja jei valnam sovu pyrmū bārnu. Sataisīja jī kuozas, aizbraucja uz baznīcu, sasalauluoja un braucūt nu baznīcas uz sātu, jei nūsvīdja valnam vīnu cimdiņu.

Par cik laika Dīvs devja jai bārnu. Tys dāls auga dīnom, bet jei uz tuo bārna pasavārdama raud un raud. Puiškiņš paauga leluoks un vaicoj muotei: "Kuo tu raudi?"

"Kai es narauduošu, ka es tevi valnam apsūlēju? Braukdama nu laulībom nūsvīžu valnam vīnu cimdiņu par zīdu."

Tūlaik dāls soka muotei: "Kuo te dzeivuošu, īšu pi valna!"

Dāls atsavasaļuoja ar muoti un īt pa ceļu. Izdzierd jis par taidu mežu, kuŗā dzeivuoja slapkauņi. Īt jis par tū mežu, kab jū nūsystu, lai valns napajam. Īt jis par tū mežu, lai jam aizīt prīškā slapkauņi. Slapkauņi vaicoj nu juo: "Kur tu ej, puika?"

"Es eju meklēt sev nuoves, Es dzierdēju ka itymā mežā slapkauņi syt ļauds zemē un nikas navar puorīt."

"Par kū tu gribi, kab tevi systu?"

"Es eju par tū, ka muote mani valnam apsūlēja, un cimdiņu nūsvīdja jam par zīdu."

Slapkauņi dūmoj paši sevī: "Kam myusim navainīgu puiku sist zemē?" un pajēmja puiku pi sevis. Slapkauņi staiguoja pa mežu un taipat itys puika ar jīm staiguoja. Nu kurynes pasajēmja valns un grib pajemt itū puiku, bet vacuokais slapkauņs satvēŗa valnu aiz apaklis un izlauzja valnam kuoju, atjēmja nu valna tū cimdiņu un vē ļ aizstatīja valnu atnest jam daudz zalta, kab jis jū palaistu dzeivu. Valns ilgi bļuovja, ka jam suop kuoja, bet golu golā atnezja vēļ slapkauņam daudz zalta.

Vīnu reizi, dzeivuodams puika pi slapkauņim, gribēja aizīt uz sovu sātu pazavārtūs, kai dzeivoj juo muote. Puika suoka prasīt vacuokuo slapkauņa atlaist jū uz sātu. Slapkauns īdevja puikam daudz zalta un atlaidja uz sātu. Atīt puika uz sātu, atnas daudz zalta un tū muotes cimdiņu, kuŗu jei beja atdavuse valnam. Muote īraudzēja sovu dālu un tū cimdiņu, beja cīši prīcīga un jī pēc ituo suoka dzeivuot vīnā vītā laimīgi un boguoti. Puika ilgi pīminēja tūs slapkauņus un par jūs dvēselem vysod baznīcā lyudzjās Dīvu, ka jī jū izgluobja nu valna.