Kāds pārāk nabags vīrs guģējās par pārtiku. Te velns klāt sacīdams: "Došu tev naudas papilnam, veseli deviņi gadi ko iztikt; bet pēc deviņiem gadiem tev jāapsolās bērza galā teteri nošaut."

Labi. Nu bij vīram tanīs gados tikdaudz naudas, kā pelus. Tomēr deviņi gadi drīzi nobeidzās un nu vīram jāiet teteris šaut. Aiziet mežā: vīrs trīc un dreb, cik bail. Viņš sāk raudāt. Te piestājās vecs, vecs vīriņš un prasa: "Ko raudi?" Jā, tā un tā.

"Kādēļ tad ielaidies ar velnu?" vīriņš pārrāj. "Vai domā gan tik viegli no viņa vaļā tikt? Tas nebūs vis teteris, bet pats velns. Šauj nu šauj! Bet man tevis žēl, gribu palīdzēt. Še šī bults, dodi ar to virsū, tad teteris izputēs."

To sacījis, vīriņš pazūd. Noskumušais paņem bulti, aiziet pie bērza un kŗauj teterim virsū. Ak tu manu dieniņu: kā šauj, tā teteris izput gabalu gabalos.