Dzeivuoja kaļvs ar sovu sīvu, dālu i mjaitu, jis beja cīš lels dzāruojs. Dzieršona jū beja davadusja da lelys nabadzeibys. Kaļvs gotovs nūdzjert i pādējū sovu montu. Kaļvs guoja pa ceļu, kab satiktu i atrastu kū nibejs, kab kas nūpierktu juo kalvi (smēdi) ar visim strumentym. Pa ceļu īdams, kaļvs satyka nalaimnīku, nalaimnīks vaicoj: "Kur tu īsi?"

Kaļvs soka: "Īšu, kab atrast kū nibejs, kas nūpirktu munu kaļvi, navā par kū dzjart."

"Ka tu man atdūsi sovu dālu, tad es tjav īdūšu, cik gribi naudys."

Kaļvs padūmova, padūmova i sacēja: "Dālu as navaru atdūt."

"Nu tad atdūd sovu mjaitu!"

Kaļvs vjāl padūmova, padūmova i sacēja: "Mjaitys as navaru atdūt."

"Un tad atdūd man sovu sīvu."

"Sīvu as varu atdūt." ,

"Labi, tagad tu man pasaraksteisi, i as tjav dūšu vysod, cik tjav vaidzjās naudys."

Nalaimnīks ar kalvi īguoja nalabā ustobjaņī, kurei beja natuoļ nu ceļa. Nalaimnīks īdevja kaļvam naudys, i pascjē, kab jis ar sovu ašni pasaroksteitu. Kaļvs īgrīzja pierstā, i pasarokstēja ar sovu ašni. Kaļvs ar naudu laidjās i nūguoja iz sātu. Kaļva sīva beja cīš dīvbejeiga i vys lyudzja Dīvu. Kaļvs tū radzādams, palyka cīš skumeigs, aļi (bet) nav kuo dareit. Kas padareits, tys padareits. Kaļvs par nalaimnīka naudu pīpierka vysa kuo, i sovai buobai i dālam ar mjaitu pīpierka vysaidu drēbu i vysa kuo. Kaļvs palyka cīš boguots, a juo sīva vys lyudzja Dīvu, kotru dīnu guoja iz bazneicu. Nalaimnīks kaļva buobys vys najāmja, jis dūmova, ka moža vjāļ var pīdzimt boubai bārns i tys byutu jam. Vīnu raizi, kai kaļvs nūguoje pjēc naudys, nalaimnīks sacīje: "Reit atvessi sovu sīvu."

Kaļvs atguoja iz sātu, jam cīš žāl sīvys, aļi nikuo dareit. Reitā kaļvs sacīje: "Brauksim, sīvjaņ, šudiņ gostūs!"

Sīva apsavylka i nūbraucja ar veiru. Pa ceļam bazneicā zvanīje mišu, sīva sacīje: "Tu tja pīsīn zyrgu, iai atsapyušuos, a as īšu bazneicā!"

Sīva īguoja bazneicā, i cīš iyudzja Dīvu, a nalaimnīks cīš nūsagaidēja, i laidjuos kaļvam prīškā. Kaļva sīva izguoja nu bazneicys, i īraudzēja, ka ar veiru runova nazkaids puiss. Nalaimnīks lomova kaļvi, kam jis laikā naatbraucja. Itymā laikā pasaruodēja jumprova Marija i suoka nalaimnīku vysaiž lomuot. Kaļvs krita ceļūs pret jumprovu Mariju i lyudzja pīdūšonys. Nalaimnīks nu kauna laidjuos i nūguoja i jumprova Marija izgaisa. Kaļvs beja cīš prīceigs, ar nalaimnīka naudu beja palicis boguots. Sīva ar puoterim beja jū i sevi izgluobusja.