Senejūs laikūs dzeivuoja uz šuo pasauļa vīns cylvāks, vuords jam beja Kvadra. Itys Kvadra beja na cīši boguots, a tai dzeivuoja un struoduoja. Jam daguoja taidys dīnys, ka jau nabeja kū ēst. Sadūmuoja itys Kvadra pamest vysu taidu griutu dzeivi un īt mekleitu pasauļa gola. Kai jis sadūmuoja, tai padora: pametja jis vysu sovu sātu, pasalaidja ceļī. Guoja jis guoja - cik tī, godu vai div, tū jau navar saskaitēt. Sazastopa jis ar valnu, kas jam vaicoj: "Kur tu ej?"

Kvadra jam atbildēja: "Es eimu mekleitu pasauli gola. Sātā man nav, ar kū dzeivuot, es palyku pavysam bednys."

Valns ilgi klausēja, kū jam stuosta Kvadra, un golu golā pascēja: "Labi, es tevi padareišu par boguotu, bet tu man paroksti sovu dvēseli pēc tovys nuovis."

Kvadra ilgi dūmuoja un pascēja: "Es sovas dvēselis ni par kaidu boguoteibu napuordūšu."

Valns otkon runoj uz Kvadrys: "Ka tu jau nagribi sovys dvēselis man parakstēt, tod paraksti man tū, kuo pi tevis pavysam nav."

Kvadra dūmuoja, dūmuoja pats sevī un sadūmuoja, ka jam nav nikaida duorga monta, un varbyut i nabyus. Jis soka valnam:

"Dūd papeiru, es parasteišu tev tū, kuo pi manis nav!"

Valns tiulen īzjāmja nu pazusis lelu gobolu dzelža un pascēja Kvadrai īgrīst pierstā un ar sovu ašni parakstēt. Kvadra tai padora, pajam īgrīž sev pierstā un ar sovu ašni pīroksta uz tuo gobola dzelža: "Atdūmu tū, kuo pi manis nav."

Valns pajam tū dzelzi ar parakstu un īdūd Kvadram pylnu maisu zalta naudys. Kvadra kai sajēmja itū naudu, palyka prīceigs, nūguoja atpakaļ uz sovu sātu un suoka dzeivuot cīši boguoti. Cik tī laika puorguoja - sadūmmoja Kvadra preceitīs un pajāmja sev sīvu. Dzeivoj Kvadra ar sīvu cīši labi un sīva jam radēja dālu. Itys dāls dreiži izauga lels un beja cīši lels styprinīks. Kvadra vys verās uz dāla un bādoj: jam cīši žāl sova dāla. Jis labi zyna, ka dāla dvēseļa pīdar valnam, bet jis nikam nikuo par itū narunuoja. Vīnu reizi dāls vaicoj sovam tāvam, par kū jis taids skumeigs. Kvadra ilgi nikuo narunuoja, bet golu golā izstuostīja, ka jis jū parakstēja valnam. Dāls pascēja: "Nabādoj, tāvs, es tū parakstu nu valna alnis dabuošu."

Tāvs vairuok nikuo narunouja, bet suoka gauži rauduot un lyugt Dīvu par sova dāla dvēseli, un dreiži pats nūmyra. Dāls sataisēja nu dzelža lelu ciervi, nūguoja uz alni, tī alnī sasyta vysus valnus un dabuoja rūkuos tāva parakstu. Tad jis otkon atguoja uz šuo pasauli un dzeivoj leimeigs. Bet valni vēļ tagan pīmin tū Kvadru, kurs ir tagan pi debesim mēnesī pakuorts.