Vienam tēvam trīs dēli. Viens no tiem, jaunākais, bija krāpnieks. Un kad viņš jau visu pasauli bija apkrāpis, gandrīz, tad vecākais brālis vienreiz to nejauki pārrāja, tā rāja, ka šim taču sirds atgriezās. Nu, un tad viņš uzcēla mājeli mežā un no tā laika apņēmās godīgi dzīvot.

Bet pēc tāda laika krāpnieka mājiņā ienāca vēlā vakarā ceļa vīrs: lai dodot nakts māju, esot apmaldījies, piekusis.

Labi, šis labprāt, vēl krietni paēdināja, apguldīja.

Bet naktī ceļa vīrs, pusmiegā gulēdams, manīja, ka kaut kas čabinās. Viņš neko, guļ atkal un aizmieg. Te viņam kā pa sapņiem, kā nomodā, rādās - viņš redzot: liela čūska pielienot krāpniekam un zīžot skaidras asinis laukā.

Pēc četri gadi šis pats ceļa vīrs atkal ienāca krāpnieka mājiņā; bet nu atrada viņu par citu cilvēku pavisam. Viņam bija citas asinis, cita dvēsele. Lielā čūska senākās krāpnieka asinis, nelāgās asinis, bija izzīdusi un tai vietā bija gadījušās krietna cilvēka asinis.